Valsts kase vidējā termiņā varētu atsākt izvietot ilgtermiņa vērtspapīrus ar dzēšanas termiņu līdz desmit gadiem, taču patlaban tā turpinās iesākto piecu gadu valsts vērtspapīru izsoļu programmu, līdzīgi kā veiktās divu un trīs gadu obligāciju programmas, sacīja Sapožņikova.

Kā ziņots, pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma Valsts kase pagājušajā nedēļā piedāvāja iegādāties piecu gadu valdības obligācijas. Pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem ievērojami pārsniedza piedāvājumu, kas, "DnB Nord bankas" ekspertu skatījumā, apliecina latu tirgus stabilitāti un norāda uz to, ka tirgus dalībnieki ir pārliecināti par latu tirgus veiksmīgu attīstību un investori ir gatavi uzņemties Latvijas valsts risku uz šādu salīdzinoši ilgu termiņu.

Latvijas valsts vērtspapīru izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu, kā arī valdības finanšu likviditāti. Patlaban valsts vērtspapīri ir galvenais valsts iekšējā aizņēmuma avots, teikts Valsts kases mājaslapā.

Pirmā valsts vērtspapīru emisija tika veikta 1993.gada beigās. Turpmākajos gados, palielinoties valdības finansēšanas nepieciešamībai, kā arī attīstoties valsts vērtspapīru tirgum, investoriem tika piedāvāti garāka termiņa vērtspapīri.

Patlaban apgrozībā ir īstermiņa parādzīmes ar sākotnējo dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, vidēja termiņa obligācijas ar sākotnējiem dzēšanas termiņiem trīs un pieci gadi, kā arī ilgtermiņa obligācijas ar sākotnējo atmaksas termiņu desmit gadi.

Valsts vērtspapīru emisija tiek veikta saskaņā ar Valsts kases izstrādāto valsts vērtspapīru emisijas grafiku vienam gadam, kurā tiek norādīti plānotie izsoles datumi, piedāvātie vērtspapīru veidi un to apjomi. Parasti kopējā finansēšanas nepieciešamība jeb piedāvātais vērtspapīru emisijas apjoms tiek sadalīts - 80% konkurējošai daudzcenu izsolei un atlikušais apjoms - 20% procentu apmērā nekonkurējošā fiksētas likmes izsolē.

Atkarībā no finansēšanas nepieciešamības un situācijas finanšu tirgū piedāvātie apjomi var mainīties. Tā, piemēram, viena un trīs mēnešu parādzīmes tiek piedāvātas tikai atkarībā no finansēšanas nepieciešamības, savukārt sešu un divpadsmit mēnešu parādzīmes parasti tiek piedāvātas četras līdz septiņas reizes gadā. Ievērojot finansēšanas nepieciešamību un novērtējot reālo situāciju vietējā naudas tirgū, vidēja un ilgtermiņa obligācijas tiek piedāvātas noteiktā emisijas programmā.