"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka nesen veiktie Eiropas lielāko banku stresa testi mazinājuši investoru bažas par Eiropas finanšu sektora iespējamajām problēmām un ieguldījumiem atsevišķu valstu parādos, bet globālā ekonomika joprojām atrodas uz atkopšanās trajektorijas un, šķiet, ir noturīga, kas ļauj uz akciju tirgiem raudzīties ar piesardzīgu, bet optimismu.

Stepiņš skaidro, ka pēdējos mēnešos finanšu tirgu attīstība notikusi divos dažādos virzienos. No vienas puses, bijuši uzņēmumu ļoti labie peļņas rādītāji, bet, no otras puses, kopējo virzību ietekmēja gan bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, gan neskaidrība par Eiropas banku sektora iespējamajiem zemūdens akmeņiem. Tāpat piedzīvotas arī straujas tirgus dalībnieku noskaņojuma pārmaiņas - vienubrīd Eiropa tiek uzskatīta par ne to labāko vietu investīcijām, bet nedaudz vēlāk, ASV ekonomikas datiem liekot zināmā mērā vilties, Eiropa tiek uzlūkota jau citām acīm.

Papildus bažas finanšu tirgiem radījušas Eiropas banku sektora veiktās investīcijas atsevišķu eirozonas valstu, kuru budžeta tēriņu ilgtspēja radīja daudz jautājumu, obligācijās un parādzīmēs. Ja tiktu piedzīvota, piemēram, Grieķijas parādsaistību restrukturizācija, tas atsevišķu valstu bankām radītu nopietnus zaudējumus, ko nāktos segt, iespējams, piesaistot papildus kapitālu, saka eksperts.

Lai kliedētu vismaz daļu no šīm bažām, Eiropā tika nolemts veikt lielāko banku maksātspējas jeb stresa testus. Stepiņš saka, ka pirms šo testu rezultātu publiskošanas finanšu tirgus dalībnieku prognozes bija visai negatīvas, taču pēc rezultātu publiskošanas reakcija bija jau pozitīvāka. Kā skaidro brokeris, stresa testu rezultātā galvenais ieguvums ir daudz lielāks Eiropas banku sektora caurspīdīgums, jo nu zināmi banku uzņemtie riski, ieguldot naudu Grieķijas, Portugāles, Spānijas un Īrijas valsts parādos.

"Spriežot pēc rezultātiem, Eiropas bankas ir kopumā spējīgas tikt pāri iespējamajiem zaudējumiem, ko varētu radīt stresa testos aplūkotā jauna valstu parādu krīze, vai arī, ja piepildītos kāds no apskatītajiem ekonomikas lejupslīdes scenārijiem," pauž Stepiņš, kā papildus ieguvumu minot to, ka, balstoties uz publiskoto informāciju par banku īpašumā esošajām valstu obligācijām, tirgus dalībnieki var veikt paši savus stresa testus, tādejādi izspēlējot pat vispesimistiskākos attīstības scenārijus valstu parādu jomā.

Salīdzinot pašreizējo stāvokli ar jūlija sākumu, Stepiņš secinājis, ka īstermiņa ieguldījumi akcijās ir kļuvuši mazāk pievilcīgi. Jūlijs bija ļoti labs mēnesis pasaules akciju tirgos, jo bažas par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos nomāca pozitīvā informācija par ļoti labajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem. Turpmākajās nedēļās ir iespējams, ka kādu brīdi notiks tirgus kustība pretējā virzienā, jo ziņas par uzņēmumu peļņas rādītājiem vairs nebūs tik aktuālas, bet bažas par ekonomikas izaugsmi saglabāsies, pieļauj eksperts.

Viņš arī ir pārliecināts, ka ilgtermiņā ieguldīšana akcijās ir saistoša, vispirms jau tādēļ, ka to novērtējumi ir pievilcīgi, un tie, iespējams, diezgan lielā mērā noteiks, cik liela būs šo ieguldījumu atdeve ilgtermiņā. "Psiholoģiski, protams, ir grūti ignorēt īstermiņa ziņu plūsmu, tomēr investoriem būtu ieteicams šad un tad paraudzīties uz visu no malas un kopumā, dažreiz tik daudz nekoncentrējoties uz ikdienas notikumiem," atzina "Swedbank" eksperts.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības reģionāli ir devušas priekšroku tieši Eiropai, tai skaitā tās nedaudz riskantākajiem Zviedrijas un Centrālās un Austrumeiropas tirgiem, kas jūlijā eiro izteiksmē uzrādījuši ļoti labus rezultātus. Tas noticis uz ASV, Japānas un citu Tālo Austrumu reģiona tirgu rēķina. Āzijā "Swedbank" vēl aizvien piesardzīgus dara bažas par iespējamajām nekustamā īpašuma tirgus problēmām Ķīnā. Savukārt Eiropas uzņēmumu akcijas pēc to masveida pārdošanas eirozonas parāda krīzes eskalācijas laikā, "Swedbank" skatījumā, radīja labas peļņas iespējas.