Eiro cena Latvijā turpina turēties tuvu pie svārstību koridora griestiem, bet pasaulē eiro aizcīnījies līdz 1.26 dolāru līmenim. Tirgū noskaņojums ir uzlabojies. Riska apetītes pieaugšana veicina plusus akciju tirgū un dolāra vērtības pazemināšanos. Šo ceturtdien ECB sanāksme. Procentu likmju izmaiņas netiek gaidītas, bet liela uzmanība atkal būs pievērsta ECB vadītāja preses konferencei.

Situācija eiro zonā joprojām ir neviennozīmīga. Eiro likviditāte ir labāka nekā tirgus dalībnieki sākotnēji prognozēja, bet darījumos ar ECB joprojām figurē gan noguldījumi (vakar 246.41 miljards

eiro) gan lombarda aizņēmumi (vakar 856 miljoni – mērogs ir pareizs), kas liecina, ka savstarpējā uzticēšanās līdz galam eiro zonas finanšu tirgū nav atjaunojusies. Komercbanku kontos LB vakar glabājās 752.2, bet LB depozītos bija izvietoti 685.1 miljons latu. Lata procentu likmes turpina turēties rekorda zemos līmeņos un vismaz īstermiņa likmēm pagaidām nedraud došanās augstākos līmeņos.

Dolāra pozīcijas ir pavājinājušās. Tā cena pamazām tuvojas 56 santīmu līmenim. Dolāra pamatus pašūpoja jau iepriekš publicētie vājie darba tirgus u.c. ekonomikas dati, tādēļ šobrīd, kad noskaņojums tirgū uzlabojas ir grūti atrast argumentus kādēļ vismaz uz laiku neatbrīvoties no dolāriem. To arī daļa tirgus dalībnieku pašreiz dara.

Noskaņojuma uzlabošanās finanšu tirgū likusi pavājināties arī mārciņas cenai. Savukārt mārciņas vērtība dolāros ir pieaugusi (šodien bija mēģinājumi pārkāpt pāri 1.52 dolāru atzīmei). Latvijā mārciņas cena pēcpusdienā svārstījās pa vidu starp 85 un 86 santīmu atzīmēm. Ja eiro turpinās atkopties no pavasara zaudējumiem, tad arī mārciņas vērtība pret eiro un latu var doties zemākos līmeņos.

Eiro cena pakāpusies virs 9.60 kronu atzīmes, kas kronas cenai Latvijā licis doties 7.3 santīmu virzienā. Ekonomikas datu frontē pagaidām klusums (inflācijas dati parīt, ražošana aizparīt), tādēļ tirgus dalībnieki kronu tirgo skatoties uz notikumiem globālajā tirgū.

Šodien publicētie dati parādīja, ka patēriņa preču cenas Šveicē mēneša laikā jūnijā samazinājušās par 0.4%, bet gada laikā reģistrēts tikai 0.5% cenu pieaugums. Tirgus vidēji gaidīja lielāku inflāciju, un tādēļ pēc datu publicēšanas tirgus dalībnieki ķērās pie franku pārdošanas. Deflācijas draudi bija

viens no Šveices CB argumentiem kādēļ tā kavēja franka vērtības augšanu. Tagad deflācijas draudi ir atgriezušies dienas kārtībā. Šo pēcpusdien franka cena knapi turējās pie 53 santīmu atzīmes – kādu laiku par rekordiem laikam nāksies aizmirst.