Eiro zonas valsts obligāciju tirgus sabrukuma draudu ietekmē tiek izstrādāts 500 miljardu eiro palīdzības plāns

Aprīļa beigās – maija sākumā situācija eiro zonā saasinājās. Ievērojami pasliktinājās Grieķijas stāvoklis. Pēc pārskatīto 2009. gada deficīta skaitļu publicēšanas (Grieķijas deficīts sasniedza 13,6%, nevis 12,7%, kā domāja pirms tam), pēc Grieķijas kredītreitinga samazināšanas (S&P samazināja Grieķijas reitingu zem investīciju reitinga - līdz BB+) un pēc masu nemieriem Grieķijas galvaspilsētā, kad iedzīvotāji izdemolēja Atēnu centru, protestējot pret gaidāmiem taupības pasākumiem, investoru uzticība Grieķijas finanšu instrumentiem bija kritusi līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Grieķijas 10 gadu obligāciju kredītspredi pret Vācijas obligācijām 7. maijā ir sasnieguši 973 bāzes punktus (b.p.), bet divu gadu obligāciju spredi šajā dienā sasniedza un pat pārsniedza 2000 b.p.

Grieķijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 12%, bet divgadīgo obligāciju ienesīgums sasniedza 24%. Tādi ienesīgumi parāda, ka investori uzskatīja Grieķijas parāda defolta vai restrukturizācijas iespējamību par ļoti reālu.

Augstie obligāciju ienesīgumi pilnībā liedza Grieķijai iespēju aizņemties tai nepieciešamos līdzekļus finanšu tirgū.

Vienīgā Grieķijas cerība bija palīdzība no SVF un eiro zonas valstīm, kas ļautu Grieķijai veikt 19. maijā 8 miljardu lielo parādu daļas atmaksu, kā arī segt kārtējos valsts izdevumus. Izrādījās, ka ar sākotnēji plānotajiem 40-45 miljardiem nepietiks – Grieķijai tuvākajiem trīs gadiem ir nepieciešami 110 miljardi eiro.

Grieķijas valsts obligāciju cenu kritums izraisīja ķēdes reakciju arī citās eiro zonas valstīs. Finansiāli vājākās valstīs, tādās kā Spānija vai Portugāle, sākās valsts obligāciju cenu kritums, kas pastiprinājās, kad tika samazināti Spānijas un Portugāles kredītreitingi. Vājāko valstu problēmas deva nopietnu triecienu vienotajai valūtai, kuras kurss pret dolāru ir nokritis līdz gada minimumam – līdz 1,252 līmenim.

Nepatikšanas draudēja jau ne tikai atsevišķām valstīm, bet eiro zonai kopumā. Ņemot vērā, ka Vācijas bankām pieder Grieķijas obligācijas par summu ap 35 miljardiem eiro, bet Francijas bankām – par summu ap 60 miljardiem eiro, finansiālās problēmas varētu skart arī eiro zonas stabilo valstu banku sistēmu. Parādījās iespējamība, ka Grieķijas defoltam būs tāda pati loma, kāda bija Lehman Brothers 2008. gadā – tas izraisīs neuzticamības vilni, kas apstādinās starpbanku kreditēšanu.

Grieķijas problēmas varēja arī izraisīt citu eiro zonas perifērijas valstu likviditātes krīzi. Dramatiski pieauga valsts obligāciju kredītspredi Portugālei, Spānijai un Īrijai, apgrūtinot šīm valstīm aizņemšanos finanšu tirgū, kas savukārt nozīmēja, ka šīm valstīm nebūtu iespējams pārfinansēt savas obligācijas, kuru termiņš beigsies tuvākajā laikā. Portugālei, kuras ilgtermiņa kredītreitingu aģentūra S&P 27. aprīlī samazināja par 2 līmeņiem (no A+ līdz A-), desmitgadīgo valsts obligāciju piecenojums pie etalona (kredītspreds) 7. maijā pieauga līdz 377 bāzes punktiem. Spānijai S&P 28. aprīlī samazināja kredītreitingu no AA+ līdz AA, un tās desmitgadīgo valsts obligāciju kredītspreds līdz 7. maijam ir sasniedzis 163 b.p., nedēļas laikā pieaugot vairāk nekā par 50 b.p. Īrijas desmitgadīgo obligāciju spreds pret etalonu ir sasniedzis 313 bāzes punktus, bet Itālijas desmitgadīgo obligāciju piecenojums ir pieaudzis līdz 150 bāzes punktiem. Šo piecu valstu (ieskaitot Grieķiju) kopējais valsts parāda apjoms veido ap 3 triljoniem eiro, no kuriem vērtspapīri par summu ap 700 miljardiem eiro pieder Francijas bankām un par summu ap 540 miljardiem eiro – Vācijas bankām.

Foto: Hipo Fondi

Lai atjaunotu uzticību tirgos, 9. maijā eiro zonas vadītāji vienojās par 500 miljardu eiro palīdzības paketes veidošanu. To veidos 60 miljardu eiro liels ārkārtas kreditēšanas fonds, kā arī 440 miljardu eiro vērtas garantijas pēc eiro zonas valstu kredītsaistībām. Vēl ap 220 miljardiem problēmās nonākušajām eiro zonas valstīm ir gatavs piešķirt SVF. Eiro zonas valstis gatavas nekavējoties piešķirt Grieķijai 30 miljardus eiro likviditātes nodrošināšanai.

Pagaidām vēl nav līdz galam skaidrs, kā darbosies palīdzības shēma. Tomēr eiro kurss pret dolāru ir stabilizējies ap 1,28, Eiropas fondu indeksi stabilizējās, bet Grieķijas, Spānijas un Portugāles obligāciju kredītspredi krasi samazinājās: Grieķijas desmitgadīgo obligāciju kredītspreds ir nokritis līdz 487 b.p., Portugāles – līdz 189 b.p., Īrijas – līdz 171 b.p., Spānijas un Itālijas – līdz 104 b.p. Lai gan uz daudziem ar glābšanas plānu saistītajiem jautājumiem atbilžu vēl nav, varētu uzskatīt, ka tūlītējie draudi eiro zonas stabilitātei ir novērsti.

Bet to pašu nevar teikt par ilgtermiņa problēmām. Fundamentālie faktori, kas izraisīja parādu krīzi eiro zonā, paliek. Šie faktori ir pārāk lielās atšķirības darba produktivitātē dažādās eiro zonas valstīs. Valūtas savienības apstākļos tas izraisa lielu tekošā konta deficītu valstīm, kur darba produktivitāte ir zemāka, samazina to valstu uzņēmumu ienākumus un mudina aizņemties gan privātpersonas, gan valstis. Ekonomiskā izaugsme šajā gadījumā galvenokārt aprobežojas ar nozarēm, kas ir saistītas ar iekšējo patēriņu. Ja tagad finansiāli vājām valstīm būs nepieciešams īstenot stingrus taupības pasākumus (tādi pasākumi nepārprotami būs viens no palīdzības sniegšanas priekšnosacījumiem, un tādus jau paredzēts sākt Grieķijā, Portugālē un Spānijā), to valstu ekonomikas var noslīdēt ilgstošā recesijā, kad samazināsies IKP apjoms un attiecīgi – IKP attiecība pret ārējo parādu pasliktināsies pat bez parādu apjoma pieauguma. Tas vēlreiz samazinās šo valstu spēju apkalpot savas saistības un pēc kāda laika var novest pie jaunas valsts parāda krīzes eiro zonā.

Vienīgā izeja, kas pašlaik ir redzama, ir paaugstināt ekonomiskās integrācijas pakāpi eiro zonas ietvaros, veidojot kopēju fiskālo institūciju, kopēju budžetu un veicinot konkurētspējas izlīdzināšanu eiro zonas iekšienē ar transfertiem mazāk attīstītajos reģionos. Tas prasīs no eiro zonā ietilpstošajām valstīm daudz lielāku pilnvaru deleģēšanu vienotām eiro zonas institūcijām un būtisku nacionālās suverenitātes ierobežošanu. Tikai laiks parādīs, vai tādas reformas būs iespējamas, vai tām pietiks politiskās gribas. Pagaidām, izveidojot 500 miljardu lielo palīdzības paketi, eiro zonas valstis ir nopirkušas laiku – kādus divus vai trīs gadus - strukturālo reformu veikšanai eiro zonā. Ja šis laiks tiks izmantots lietderīgi, eiro zona varēs būt stabila ilgtermiņā, ja ne – tā pēc kāda laika sastapsies ar jauniem satricinājumiem.

ASV 6. maijā būtiski nokrita akciju indeksi

ASV akciju tirgū 6. maijā notika būtisks indeksu kritums. Tirdzniecības sesijas laikā Dow Jones indekss ir zaudējis vairāk par 9%, S&P 500 nokrita par 8,3%. Lai gan līdz sesijas beigām lielāko daļu no šā krituma akcijas atspēlēja, dienas laikā Dow Jones indekss samazinājās par 3,2%.

Tāds straujš indeksu kritums lika domāt, ka ASV biržās ir notikusi kāda tehniska kļūda. Tomēr pagaidām nekādas kļūdas, kas būtu notikušas indeksu atspoguļošanas tehnikas vai cilvēciskā faktora dēļ, nav noskaidrotas. Kritumu izraisīja diezgan paniskais investoru garastāvoklis pēc informācijas no Eiropas. Izpārdošana akciju tirgos izraisīja tirgus zaudējumu limitu rīkojumu (stop-loss) aktivizēšanu un lavīnveidīgu akciju cenu kritumu.

Lai gan šā krituma īstie iemesli joprojām nav skaidri, tas parāda, ka iespaidīgais pieaugums akciju tirgos kopš pagājušā gada marta investorus nepārliecināja, ka akciju tirgus ir fundamentāli stiprs. Tas pieauga, jo bija liela apjoma likviditātes injekcija tirgos no valdību un centrālo banku puses. Tomēr pie pirmajām pazīmēm, ka likviditātes krīze varētu atkārtoties, investori gatavi momentāni iziet no akcijām un citiem riskantiem instrumentiem.