Pasaules akciju tirgi pēdējās trīs nedēļās stabilizējas

Visā pasaulē akciju tirgi uzsāka šo gadu ar pieaugumu. Šis pieaugums turpinājās līdz janvāra vidum, pēc tam akciju tirgos iestājās pauze. Vadošie akciju indeksi kopš tā laika atrodas sāniskajā kustībā, zaudējot daļu no šī gada ieguvumiem.

ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza savu šogad augstāko punktu 19. janvārī, kad tā vērtība bija 10 729 punktu. Līdz 8. februārim indekss zaudēja 7,6%, pieskaroties līmenim 9900 punkti. Kopš 9. februāra jau veselu mēnesi indekss pieaug, 5. martā sasniedzot 10 570 punktus. Iespējams, drīz tas atjaunos šī gada maksimālās vērtības.

Līdzīgi kā Dow Jones, ASV akciju indeksam S&P 500 maksimuma punkts šogad arī bijis 19.janvārī, bet minimuma - 8. februārī. Vācijas akciju indekss Xetra DAX savu maksimumu šogad ir sasniedzis 11. janvārī, bet savu minimumu – 5. februārī. Japānas Nikkei maksimuma un minimuma punktus šogad ir sasniedzis attiecīgi 15. janvārī un 9. februārī.

Līdzīga dinamika pastāv arī attīstības valstīs.

Krievijas akciju tirgus indekss RTS līdz 19. janvārim pieauga par 9,4%, bet minimumu sasniedza 12. februārī, samazinoties par 13,7%. Brazīlijas BOVESPA maksimumu sasniedza 11. janvārī, tam sekoja kritums, sasniedzot minimumu 5. februārī, bet pašlaik BOVESPA jau ir sasniedzis līmeni, kāds bija 2010. gada pašā sākumā. No visiem akciju tirgiem pašlaik vissliktāk izskatās Ķīnas akciju tirgus. Kopš gada sākuma indekss Shanghai Composite ir zaudējis aptuveni 6,8% no savas vērtības. Ķīnas akciju cenas samazinājās, jo Ķīnas centrālās bankas centieni ierobežot kreditēšanu (tajā skaitā – banku obligātās rezervju normas celšana) izraisīja investoriem bažas par to, ka šogad Ķīnas ekonomiskā attīstība varētu būtiski bremzēties. Lielā mērā tieši Ķīnas monetāro varu pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot naudas masas pieaugumu ekonomikā, arī provocēja akciju cenu pieauguma apstāšanos – gan Ķīnā, gan citur pasaulē.

Diezgan grūti ir noteikt pašreizējā akciju tirgus pieauguma iemeslu. Diez vai kompāniju ienākumi tuvākajos gados palielināsies pietiekami ātri, lai tirgus varētu ilgstoši pieaugt. Pēc Investment Company Institute datiem, janvārī tikai 3,6% no ASV akciju ieguldījumu fondu vērtības veidoja likvīdie aktīvi – salīdzinājumā ar 5,7% pirms gada un 4,6% 2009. gada jūnijā. Tas ir diezgan augsts rādītājs pēc vēsturiskiem datiem, un principā tam būtu jāierobežo ieguldījumu fondu iespējas tālāk pirkt akcijas.

Joprojām nav skaidrības, kā notiks izeja no krīzes. No trim scenārijiem – augsta inflācija, atkārtota recesija un sabalansēta attīstība - pašlaik ir iespējami visi trīs. Diezgan zemie rūpniecības attīstības rādītāji gada sākumā un joprojām vājais darba tirgus nedod pamatu uzskatīt, ka recesijas otrā viļņa nebūs. No otras puses, arī inflācijas risks nav izslēgts.

Tāpēc no trim būtiskajiem aktīvu veidiem – obligācijām, akcijām un izejvielām – akcijām vēl nevar dod priekšroku.

Tomēr tagad, līdz ar Grieķijas un dažu citu valstu pārmērīgo budžeta deficītu problēmām, rodas cita problēma: iespējamība, ka nākotnē būtiski pieaugs obligāciju ienesīgumi - jo naudas piedāvājums samazināsies, bet aizņemšanās no valsts puses saglabāsies. Līdz ar to varētu pieaugt gan valsts, gan korporatīvo parāda vērtspapīru ienesīgumi. Nekontrolējamais valsts parāda pieaugums tādās valstīs, kā ASV un Lielbritānija, palielina varbūtību, ka nākotnē šīs valstis mēģinās samazināt savu parādu ar inflācijas palīdzību – samazinot savu valūtu vērtības. Grieķijas un līdzīgo valstu parāda problēmas tikai aktualizē tādas bažas – tas parāda, ka arī attīstīto valstu vērtspapīri var ciest no tirgus uzticības zuduma.

Paredzot to, investori pamazam atbrīvojas no parāda vērtspapīriem un iegādājas akcijas. Tas arī varētu būt izskaidrojums akciju tirgus izaugsmei.

Vācijā janvārī lielākais mēneša pieaugums pasūtījumos rūpniecībai kopš 2007. gada

2010. gada janvārī Vācijas rūpniecība saņēma par 4,3% vairāk pasūtījumu nekā pirms mēneša. Tas ir vislielākais mēneša pieaugums kopš 2007. gada jūnija. Tas pārsniedza vidējo prognozi 1,5% un 2009. gada augstāko šī rādītāja vērtību, kas tika sasniegta maijā, kad uzreiz pēc ekonomikas stimulēšanas sākuma pasūtījumu pieaugums veidoja 4,05%. Decembrī pasūtījumu apjoms samazinājās par 1,6%, tāpēc pašreizējais palielinājums Vācijas ekonomikai sagādāja patīkamu pārsteigumu. Rūpniecības pasūtījumu apjoms parāda, kāds būs ražošanas apjoms pēc kāda laika. Gada sākumā statistika liecināja, ka ekonomikas atlabšanas tempi Vācijā samazinājās, bet tagad rūpniecības statistika rāda, ka uzlabošanās ekonomikā tomēr notiek.

Iespējams, ka tāds rekordliels pasūtījumu pieaugums ir bijis Vācijas bargās ziemas dēļ. Rūpniecības izlaide janvārī ir pieaugusi mazāk par prognozēto (0,6% pie prognozes 1%) tieši sarežģīto laika apstākļu dēļ, kas būtiski ierobežoja ražošanu un gatavās produkcijas piegādi patērētājiem. Rezultātā izveidojās "atliktais pieprasījums" – preces, kas netika saražotas janvārī, tika pasūtītas uz vēlāku laiku. Tas nozīmē, ka mēnešos, kas sekos ziemai, rūpniecības izlaide Vācijā varētu būtiski pieaugt. Netipiski auksta ziema Vācijā ir viens no faktoriem, kas bremzēja ekonomisko aktivitāti šajā valstī pēdējos mēnešos, tomēr šī ir īslaicīga parādība – lēnāka ekonomikas attīstība ziemas mēnešos tiks kompensēta ar straujāku pieaugumu pēc tam.

Grieķija pieņem taupības pasākumu plānu un veiksmīgi izvieto tirgū 10 gadu obligācijas

4. martā Grieķijai izdevās izvietot tirgū desmitgadīgās obligācijas par 5 miljardiem eiro. Ienesīgums veidoja vidējo 10 gadu procentu likmju svopu (mijmaiņas darījumu) likmi plus 300 bāzes punkti, kopā – ap 6,25%. Pie tam pieprasījums pēc Grieķijas obligācijām bija diezgan liels – kopējais saņemto pieteikumu apjoms sasniedza 16 miljardus eiro, un 70% no piedāvājuma apjoma tika izpirkti pirmās pieteikumu iesniegšanas stundas laikā.

Pirms tam Grieķija, neskatoties uz iedzīvotāju streikiem, paziņoja par budžeta konsolidāciju par 4,8 miljardiem eiro 2010. gadā. Šie divi notikumi nedaudz uzlaboja situāciju tirgū – Grieķijas un citu eiro zonas perifērijas valstu vērtspapīru spredi pret etalonu samazinājās, pieauga Grieķijas akciju cenas. Tomēr kopuma situācija paliek saspringta – nav skaidrs, cik veiksmīgi Grieķijai izdosies risināt savas problēmas. Diez vai dažu mēnešu laikā var atrisināt problēmas, kas pastāvējušas vairākus gadus – izvairīšanos no nodokļiem, kontroles trūkumu valsts finanšu jomā, trūkumus uzskaites jomā un tml. Pie tam Grieķijas iedzīvotāji aktīvi pauž neapmierinātību ar valdības plāniem taupības jomā (sociālo pabalstu un piemaksu samazināšanu, pensijas vecuma palielināšanu, nodokļu celšanu). Jārēķinās ar to, ka Grieķijas valdība arī turpmāk sastapsies ar politisku pretestību.

Pagaidām Grieķijai izdodas izvietot savu parādu, maksājot investoriem diezgan augstus procentus. Bet tas var novest pie Grieķijas budžeta procentu izdevumu palielināšanas. Šogad Grieķijai ir jārefinansē 55 miljardi eiro vai ap 18% no sava valsts parāda, un, ja Grieķijai tas būs jāizdara ar pašreizējām likmēm, procentu izdevumi nākamgad var palielināties par kādu pusotru miljardu eiro. Grieķija mēģina panākt ES garantijas, lai būtu iespējams piesaistīt finansējumu lētāk, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem - jo jebkuras garantijas nozīmē, ka donorvalstīm būs jāuzņemas risks, ja Grieķija tomēr nenokārtos savas saistības – un šis risks paaugstinās šo valstu maksājumus.