Nedēļas notikumi pasaules biržās

Pagājušo nedēļu visi lielākie pasaules biržu indeksi, izņemot Ķīnas Shanghai Composite, noslēdza ar kāpumu. Vislabāko sniegumu, patiecoties tam, ka Grieķija pamazām pierāda, ka ir spējīga cīnīties ar milzīgo valsts parādu, uzrādīja Eiropas lielākie indeksi. Noskaņojumu investoru vidū uzlaboja arī ekonomikas dati, kas liecināja par globālās ekonomikas atlabšanu. Piemēram, PMI aptaujas liecināja par ražošanas sektora izaugsmi lielākajā daļā Eiropas un Ziemeļamerikas. Taču vislielāko atvieglojumu investoru vidū izraisīja ASV nodarbinātības ziņojums, kas nebija tika slikts kā gaidīts.

Uzmanība tika pievērsta arī Anglijas Bankai un Eiropas Centrālajai bankai, kuras lēma par monetārās politikas izmaiņām. Šeit gan pārsteigumu nebija un gan mārciņas, gan eiro bāzes likmes tika atstātas nemainīgas.

Foto: Publicitātes foto

Nedēļa ASV paiet, gaidot nodarbinātības ziņojumu

ASV biržu indeksi nedēļu aizvadīja pozitīvajā teritorijā, un arī indeksu nedēļas sniegums bija iepriecinošs. S&P 500 indeksa vērtība nedēļas laikā pieauga par +3.1%, savukārt Dow un Nasdaq attiecīgi par +2.3% un +3.9%.

Arī visi S&P 500 veidojošie sektori nedēļu noslēdza ar kāpumu. Vislabāk pagājušajā nedēļā klājās materiālu un patēriņa preču sektoriem, kur akciju cenas pieauga vidēji par +5.2% un +3.9%. Savukārt vājāku sniegumu nekā akciju tirgus kopumā uzrādīja telekomunikāciju un veselības aprūpes sektori, kur kāpums bija attiecīgi +0.5% un +1.0%.

Lielāko nedēļas daļu investori pavadīja, gaidot februāra nodarbinātības ziņojumu. Lai gan darba vietu skaits turpināja samazināties, kritums bija mazāks nekā gaidīts. Rezultātā, pateicoties tam, ka darba vietu skaits februārī gaidīto 68 tūkstošu vietā saruka par 36 tūkstošiem, ASV biržu indeksi piektdienas tirdzniecības sesijas laikā piedzīvoja kāpumu.

Tikmēr citviet ISM pakalpojumu sektora indekss februārī pieauga līdz 53 punktiem, kas ir labāks rezultāts nekā gaidīts. Savukārt ražošanas sektora ISM indekss izraisīja vilšanos, jo februārī sasniedza 56.5 punktus, kas ir mazāk nekā cerēts.

Pagājušajā nedēļā bija vērojams arī aktivitātes pieaugums korporatīvo darījumu frontē. Piemēram, AIG pārdos savu Āzijas dzīvības apdrošināšanas atzaru AIA Group LTd. britu apdrošinātājam Prudential par $35.5 miljardiem.

Pagājušajā nedēļā savus februāra darbības rezultātus publiskoja mazumtirgotāji, un kopumā tie bija labāki nekā gaidīts. Lai gan Wal-Mart savus februāra rezultātus nepubliskoja, akciju cenas pieaugums skaidrojams ar uzņēmuma vadības lēmumu palielināt dividenžu lielumu par 11% līdz $1.21 par akciju.

Grieķija samazina budžeta deficītu

Lai gan nedēļas vidū investori ieņēma nogaidošas pozīcijas, kas skaidrojams ar piesardzību pirms piektdien publiskotā ASV nodarbinātības ziņojuma, pagājušo nedēļu Eiropas biržu indeksi noslēdza ar pieklājīgu kāpumu. Vislabāko sniegumu spēja uzrādīt Francijas CAC 40 indekss, kura vērtība pieauga par +5.4%, savukārt Lielbritānijas FTSE-100 un Vācijas DAX nedēļu noslēdza attiecīgi ar +4.6% un +5%. Jāpiebilst, ka no Eiropas indeksiem vienīgi FTSE-100 šā gada bilance ir pozitīva.

Indeksu kāpumu galvenokārt veicināja ziņas, ka Grieķija turpina īstenot bargu ierobežojošo politiku. Grieķijas premjerministrs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka budžeta deficīts tiks samazināts par 4.8 miljardiem eiro, tādējādi cerot pārliecināt gan Eiropas Savienību, gan investorus, ka Grieķija veiksmīgi var ierobežot deficītu un izvairīties no vēl dziļākas krīzes.

Tikmēr citviet kā jau tika gaidīts, ne Eiropas Centrālā Banka, ne Anglijas banka bāzes likmes nemainīja. Līdz ar to eiro un mārciņas bāzes likmes joprojām ir attiecīgi 1% un 0.5%.

Arī Āzijas biržās pamatā dominē zaļā krāsa

Pozitīvajām tendencēm ASV un Eiropas biržās sekoja arī Āzijas biržu indeksi, un vienīgais izņēmums šeit bija Ķīnas Shanghai Composite, kura vērtība nedēļas laikā saruka par -0.7%. Ķīnas indeksa kritums pamatā skaidrojams ar satraukumu investoru vidū, ka monetārās politikas ierobežošana negatīvi ietekmēs uzņēmumu peļņas rezultātus, kā arī ekonomikas izaugsmi.

Daudz labāk klājās Austrālijas S&P/ASX 200 indeksam, kura vērtība pieauga par +2.6%, savukārt Japānas Nikkei 225 Average, Dienvidkorejas KOSPI un Honkongas Hang Seng Index nedēļu noslēdza attiecīgi ar +2.4%, +2.5% un +0.9%.

Japānas indeksam pakāpties palīdzēja ne tikai ekonomikas datu uzlabošanās, bet arī jenas pavājināšanās attiecībā pret dolāru, kas nozīmē lielāko eksporta nesto peļņu. Jenas kritumu veicināja spekulācijas ap Japānas Banku, kas, lai cīnītos pret deflāciju, varētu īstenot stimulējošo monetāro politiku.

Tallinas biržas indekss nedēļu noslēdz ar ievērojamu kāpumu

Baltijas biržu indeksi martu sāka ar pozitīvu sniegumu, un visi trīs indeksi nedēļu noslēdza ar kāpumu. Vislabāk pagājušajā nedēļā veicās Tallinas OMXT indeksam, kura vērtība pieauga par +6.59%, savukārt Rīgas OMXR un Viļņas OMXV nedēļu noslēdza attiecīgi ar +5.52% un +2.02%.

Kopumā nedēļas Baltijas biržās tika aizvadīta samērā mierīgi, jo uzņēmumi savus ceturtā ceturkšņa rezultātus nu jau ir publiskojuši. Tomēr arī nozīmīgiem jaunumiem neiztika – Baltika publiskoja vājus februāra darbības rezultātus, savukārt Autoliv ir izteicis Normas akciju atpirkšanas piedāvājumu.