No Baltijas valstīm patlaban vistuvāk eiro ieviešanai ir Lietuva, savukārt Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips esot apgalvojis, ka viņa valsts eiro par katru cenu necentīsies ieviest.

Kalvītis norādīja, ka Latvija nogaidīs, kāds būs lēmums par citu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu gatavību eiro ieviešanai, un pēc tam mūsu valsts varētu lemt par nepieciešamību pārskatīt savus plānus.

Finanšu ministrija uzsver, ka pāreja no lata uz eiro ir liels projekts, kuram Latvijas jaunākajā vēsturē ir maz līdzinieku pēc vēriena un nozīmības.

Lai pārstāvētu Latvijas sabiedrības intereses, eiro ieviešanā piedalīsies gan valdība un valsts pārvaldes institūcijas, gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan bankas, gan pašvaldības, gan Latvijas Pasts, gan tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumi, gan sabiedriskās organizācijas.

Valdība uzskata, ka eiro ieviešanai jābūt izstrādātai tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta katra Latvijas sabiedrības pārstāvja ikdiena, tāpēc eiro ieviešanas gaitā apzināti būtiskākie eiro ieviešanas pamatprincipi un to īstenošanas scenārijs.

Viens no pamatprincipiem ir efektivitāte. Valdība vēlas, lai visu valsts pasākumu izmaksas būtu samērojamas ar iespējamajiem riskiem, kas varētu rasties, ja attiecīgais pasākums netiku veikts pienācīgā apjomā un kvalitātē.

Otrs pamatprincips ir orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju. Plānots samazināt iespēju ciest no norēķinu valūtas maiņas tiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežota finanšu pakalpojumu pieejamība, piemēram, attālu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem.

Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas un garantētu efektīvu eiro ieviešanu, Latvijā plānots izmantot vienlaicīgu eiro skaidrās un bezskaidrās naudas ieviešanu.

Lai garantētu Latvijas sabiedrības darījumu nepārtrauktību, paredzēta mēnesi ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga lietošana no eiro skaidrās naudas ieviešanas līdz brīdim, kad eiro skaidrā nauda kļūst par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.

Lai apgādātu valsts iedzīvotājus ar eiro monētām un banknotēm, maiņu bez komisijas maksas būs iespējams veikt sešus mēnešus. Naudu mainīs Latvijas Bankā, kredītiestādēs, Latvijas Pastā un valūtas maiņas punktos.

Latu banknotes un monētas no apgrozības izņems un aizstās ar eiro no šīs valūtas ieviešanas dienas. Latvijas Banka neplāno plānveidā samazināt skaidro naudu apgrozībā pirms eiro ieviešanas, kā arī neīstenos pirmstermiņa nacionālās valūtas monētu vākšanas un no apgrozības izņemšanas kampaņu.

Eiro ieviešanas dienā latos denominētie bezskaidrās naudas atlikumi kredītiestāžu kontos, kā arī finanšu instrumenti tiks konvertēti eiro un visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro.

Cenu un nodokļu noapaļošanā, ieviešot eiro, tiks ņemtas vērā Eiropas regulas prasības. Noapaļošanu paredzēts veikt pēc matemātiskiem principiem līdz diviem veseliem eirocentiem.

Ceturksni pirms un gadu pēc eiro ieviešanas preču cenu, pakalpojumu cenrāžu, pensiju fondu paziņojumu, kontu izraksti tiks uzrādīti gan latos, gan eiro, lai ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu un laikus sagatavotu sabiedrību norēķinu valūtas maiņai.

Uzsvērts, ka valsts nekompensēs tirgus dalībnieku izdevumus. Katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanai nepieciešamie līdzekļi atbilstoši savai kompetencei un darbībai.

Eiro ieviešanas plānā ir apkopota informācija par Latvijas normatīvajiem aktiem, kuros būs nepieciešams veikt grozījumus sakarā ar pāreju uz eiro. Konstatēts, ka grozījumi veicami 93 likumos, 356 Ministru kabineta (MK) noteikumos un 16 MK noteikumu projektos, 32 MK rīkojumos un 41 cita veida normatīvajā aktā.

Eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre šodien žurnālistiem sacīja, ka pagaidām nav aprēķināts, kādas izmaksas eiro ieviešanā radīsies valstij un ar kādiem izdevumiem būs jārēķinās uzņēmējiem. Šī informācija vēl tiks apkopota.

Latvijā paredzēts pieņemt tā saukto jumta likumu, kurā tiks noteikti eiro ieviešanas pamatnosacījumi. Likumprojektu izstrādās Finanšu un Tieslietu ministrijas. Sākotnējā versija solīta līdz šā gada maija beigām.

Svarīgs uzdevums esot panākt pietiekamu sabiedrības informētību par eiro ieviešanu, lai pāreja no latiem uz jauno valūtu notiktu patērētājiem saprotami. Tāpēc izstrādāta stratēģija sabiedrības informēšanai par eiro ieviešanu Latvijā.

Stratēģija paredz valsts organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu. Iedzīvotājiem skaidros eiro ieviešanas principus un scenārijus, eiro banknošu un monētu drošības pazīmes, eiro un lata konvertēšanas likmi.

Latvija, līdzīgi kā Igaunija, Lietuva un Slovēnija, ar Eiropas Komisiju plāno slēgt stratēģiskās partnerības līgumu. Tas paredzēs, ka Eiropas Komisija varētu daļēji finansēt sabiedrības informēšanu. Latvija par līgumu ir uzsākusi sarunas un tās plāno beigt vasaras sākumā.

Gatavojoties eiro ieviešanai, Latvija iestājusies tā sauktajā Valūtu kursa mehānismā II. 2004.gada 30.decembrī noteikts lata piesaistes kurss eiro, un no 2005.gada tas ir 0,702804 lati par eiro.

Saskaņā ar eiro ieviešanas kritērijiem Latvijai Valūtu kursa mehānismā II būs jāpiedalās vismaz divus gadus. Galvenais valsts uzdevums šajā pārejas periodā ir izpildīt konverģences kritērijus.

Lai ieviestu eiro, Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsasniedz augsts noturīgas tautsaimniecības konverģences līmenis. To novērtē, pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto un šim līgumam pievienotajā protokolā sīkāk aprakstīto Māstrihtas konverģences kritēriju izpildi.

Lai lemtu par Latvijas gatavību eiro ieviešanai, pēc valdības ierosinājuma Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka sagatavos konverģences ziņojumu - vērtējumu par valsts gatavību dalībai Eiropas Monetārajā savienībā. Pozitīva vērtējuma gadījumā Latvija varēs ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli valstī.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP) žurnālistiem atzina, ka inflācija ir galvenais kritērijs, kuru Latvija pagaidām neizpilda. Taču viņš norādīja, ka ļoti svarīgas ir tendences. Svarīgi ir, kāda ir inflācijas tendence Latvijā un lai Māstrihtas kritēriju gaismā šī tendence ir pozitīva, lai virzība nav uz pieaugumu. Igaunijā un Lietuvā esot vērojama tendence inflācijai palielināties.

Vaicāts par cenu noapaļošanu, pārejot uz eiro, ministrs sacīja, ka sarunās ar tirgotājiem tiks ņemts vērā, lai noapaļošana nav par sliktu iedzīvotājiem. Spurdziņš gan pagaidām nevarēja konkretizēt, kādā tas tiks regulēts.

Ministrs atzinīgi novērtēja šodien pieņemto valdības lēmumu, jo iedzīvotājiem tiks sniegta informācija par eiro ieviešanu, lai nerastos satraukums un ažiotāža.