Runas par to, ka Ķīna gatavojas palielināt eiro daļu savā ārvalstu valūtas rezervju portfelī, tirgū parādījās jau pirms pāris nedēļām. Vakar to oficiāli apstiprināja Ķīnas Tautas Bankas amatpersonas, piebilstot, ka rezervju pakāpeniska konvertācija Eiropas vienotajā valūtā sākusies jau pirms diviem mēnešiem. Ķīnas Centrālās bankas vadība neprecizēja, par cik procentiem tiks palielināta eiro proporcija, tomēr tirgū figurē neoficiāla informācija, ka eiro tiks konvertēti vēl 10% no Ķīnas kopējām rezervēm, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 200 miljardi USD (pēc ārvalstu valūtas rezervju apjoma Ķīna ieņem otro vietu pasaulē). Aprakstītais jaunums ļāva eiro/dolāra kursam atgriezties virs 88 centu līmeņa. Lai arī ziņa no Ķīnas otrdien spēja apturēt eiro/dolāra kursa kritumu, daudzi investori uzskata, ka noskaņojums pret dolāru turpina uzlaboties, tātad dolāram piemīt tālākas nostiprināšanās potenciāls. Ja trešdien publicētais Vācijas ekonomiskās izpētes institūta IFO darījumu vides noskaņojuma indekss izrādīsies zemāks par prognozēto, eiro vērtība, visticamāk, atsāks pazemināties. Latvijas lata vērtība pret dolāru otrdien uzkāpa par 0,16%, līdz 62,65 santīmu līmenim. Lata nostiprināšanos veicināja dolāra vērtības kritums pret eiro un jenu. Līdz ar mārciņas vērtības kritumu pret visām citām SDR grozā ietilpstošajām valūtām, latu izteiksmē mārciņas cena samazinājās par 0,25%, līdz 88,82 santīmiem. Tajā pašā laikā lata vērtība pret eiro saruka par 0,22%, līdz 55,31 santīmam. Kreisie aicina neiznīcināt valstu nacionālās valūtas Nīderlandes Sociālistu partija nākusi klajā ar prasību valsts valdībai atlikt nacionālās valūtas - Nīderlandes guldeņu banknošu un monētu iznīcināšanu pēc tam, kad tos skaidras naudas apgrozībā būs aizstājusi Eiropas vienotā valūta. Sociālistu partija, kura no paša sākuma ir bijusi pret guldeņu aizstāšanu ar eiro, uzskata: ja eiro ieviešana izgāztos, valsts oficiālo norēķinu valūtas statuss būtu jāatgriež guldenim. Jāteic, ka šī nav pirmā reize, kad eirozonas valstu kreisi noskaņotās partijas nāk klajā ar diezgan dīvainiem eiroskeptiskiem priekšlikumiem. Atgādināsim, ka uzreiz pēc 11.septembra notikumiem viena no Francijas parlamentā pārstāvētajām kreisi noskaņotajām partijām aicināja Francijas finansu ministru Laurentu Fabiusu (Laurent Fabius) mēģināt aizkavēt eiro ieviešanu. Toreiz kā arguments tika izmantots pieņēmums, ka uzlidojums Amerikai ir pilnībā mainījis pasaules politisko un ekonomisko klimatu. Streiko eiro kaltuves strādnieki Runājot par drīzo eiro banknošu un monētu ieviešanu, kā interesants notikums jāatzīmē streiks Francijas naudas kaltuvē, kura vienīgā valstī ražo eiro monētas. Uzņēmuma darbinieki pagājušās nedēļas beigās apturēja monētu ražošanu un bloķēja pieeju ražotnei, pieprasot augstāku atalgojumu un 35 stundu darba nedēļu. Streiks monētu ražotnē sākās tikai mēnesi pēc tam, kad izbeidzās līdzīgu prasību pamatots sešu nedēļu streiks Francijas Centrālās bankas ražotnē, kura izgatavoja eiro banknotes. Francijas Banka abos gadījumos apgalvoja, ka eiro ieviešanu streiki neaizkavēs, jo lielākā daļa eiro naudaszīmju jau ir saražota.