Nedēļas notikumi pasaules biržās

Pagājušajā nedēļā tirgus dalībnieki ekonomikas datus bija atstājuši otrajā plānā, jo jau pirmdien pasauli pāršalca ziņa par ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrotu. ASV finanšu sistēmu svētdien satricināja ziņas par Lehman Brothers bankrotu, AIG neskaidro nākotni un Bank of America (BofA) vēlmi iegādāties Merrill Lynch. Bet kas būs tālāk? Vai šis beidzot būs pagrieziena punkts?

Par pagrieziena punktu jau tika runāts martā pēc Bear Sterns glābšanas, tomēr, raugoties uz indeksu grafiku, var redzēt, ka esam atgriezušies šā gada zemākajā punktā, kas iepriekš jau tika sasniegts martā. Diemžēl par situācijas uzlabošanos nevar runāt. Īpaši sāpīgs kritums bijis tiem, kas uzticējās lielajam rallijam no marta vidus līdz maija vidum un no jūlija sākuma līdz augusta vidum. Parādoties nopietnām problēmām finanšu sektorā, investori steidza pārdot visu, ko vien var pārdot, izraisot ievērojamu spiedienu uz cenām, kas šādos gadījumos var kustēties tikai vienā virzienā - uz leju.

Pirmdien, otrdien un trešdien tirgū valdīja „asinsizliešana”. Noteikti šeit nav vērts runāt par konkrētām akcijām, jo tirgus dalībnieki ir tik ļoti koncentrējušies uz finanšu sistēmas iespējamo nākotni, ka nekādi citi paziņojumi pat nespēj izkustināt tirgu. Pirmdien novēroto paniku tirgus dalībnieki jau ir pamanījušies nodēvēt par Armagedonu, tomēr diez vai Brūss Viliss spēs mūs izglābt. Problēmas, ar kurām saskaras tirgus, ir ārkārtīgi sarežģītas un joprojām gaida atrisinājumu.

Fed nemaina dolāra bāzes likmi

Otrdienas sesijas centrālais notikums bija Fed sēde, kurā tika nolemts atstāt dolāra bāzes procentu likmi nemainīgu. Tirgus dalībnieki pieļāva iespēju, ka likme varētu tikt samazināta, taču joprojām centrālā banka saskata nopietnus draudus gan izaugsmes, gan inflācijas jautājumos.

Centrālās bankas cīnās par finanšu sektora nākotni

Centrālās bankas šobrīd ir kļuvušas par gandrīz vienīgo aizdevēju, jo tirgu ir pārņēmusi milzīga panika, kāda nav redzēta kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad tirgus uzticas vienīgi valdības kredītiem. Pasaules centrālās bankas, cenšoties uzlabot situāciju, ceturtdien tirgū iepludināja $180 miljardus. Federālā Rezervju Sistēma padarīja pieejamus papildu fondus naudas tirgum, un arī Eiropas Centrālā Banka, Japānas Banka, Kanādas, Anglijas un Šveices centrālās bankas ir rīkojušās līdzīgi.

Biržām palīdzēja arī ziņas, ka tiks ierobežota īsā pārdošana, kas ļauj spekulantiem pelnīt uz akciju cenu kritumu. Īsajā pārdošanā spekulants aizņemas akcijas, momentā pārdod tās tirgū ar solījumu atpirkt tās nākotnē un atgriezt aizdevējam, paturot cenu starpību.

Pagaidām nav konkrēti zināms, tieši kā plānots palīdzēt finanšu sistēmai, taču doma ir aptuveni skaidra - tiks veidota speciālā korporācija, līdzīgi kā 1989. gadā izveidotā Resolution Trust Corporation, kas uzņemsies visas „sliktās” banku saistības, lai tās varētu atbrīvoties no negatīvā spiediena un darboties ierastajos apstākļos. Jaunais plāns varētu atgriezt uzticību finanšu sistēmā, kas šobrīd būtu vissvarīgākais priekšnosacījums, lai pasaules biržas atgūtos no spēcīgā krituma.

Līdz ar to ceturtdien un piektdien visā pasaulē indeksi, reaģējot uz centrālo banku lēmumiem, piedzīvoja kāpumu. Dramatiskajā ceturtdienas tirdzniecības sesijā varējām vērot svārstības pat 7% robežās! Sākotnēji pozitīvi iesākusies sesija dienas vidū zaudēja spēku, un indeksi noslīdēja aptuveni par 2%. Vēlāk uz sesijas beigām, kad parādījās baumas, ka valsts kases sekretārs Henrijs Paulsons drīzumā varētu nākt klajā ar jaunu plānu, kā glābt finanšu sistēmu, indeksi kā raķete devās augšup, lai noslēgtu dienu vidēji ar 4% kāpumu.

Pieaug investoru interese par zeltu

Līdz ar nedēļas sākuma notikumiem, strauju kāpumu ir piedzīvojusi zelta cena, kas nozīmē, ka investori joprojām to uzskata par prātīgāko ieguldījumu grūtajos laikos. Sesijas laikā zelta cena pakāpās līdz $864 par unci. Arī naftas cena nedēļas laikā pakāpeniski pieauga līdz aptuveni $103 par barelu.

Panika skar arī Baltijas tirgu

Panika pasaules tirgos nopietni skāra arī Baltijas tirgu, un visi trīs indeksi nedēļu noslēdza ar smagiem zaudējumiem. Tomēr fundamentāla pamata šai akciju izpārdošanai nav, un indeksu kritums Baltijā ir panikas sekas. Ja līdz šim vietējie mediji par pasaules problēmām runāja ļoti maz, tad pēdējā laikā Lehman Brothers vārds jau ir kļuvis pazīstams gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam. Tiesa gan Baltijas valstu centrālās bankas nesaskata nopietnu apdraudējumu Baltijas kredītu tirgum. Lai vai kā, nauda visā pasaulē noteikti kļūs dārgāka.

Rīgas OMXR vērtība nedēļas laikā samazinājās par -10.45%, Viļņas OMXV par -9.45% un Tallinas OMXT ar -5.53%.