Aprīļa ieguvumi apdraudēti

Pēc pirmās aprīļa nedēļas, kad pasaules tirgos bija vērojamas visnotaļ pozitīvas tendences, otrajā nedēļā tirgi atkal atsāka lejupslīdi. Šoreiz par negatīvo noskaņojumu parūpējās ASV uzņēmumi, kas sāka paziņot 2008. gada 1. ceturkšņa darbības rezultātus. Kopumā tiek gaidīti vājāki rezultāti, kā arī piesardzīgas prognozes no pašu uzņēmumu puses par pašreizējo gadu. Thomson Financial analītiķi prognozē, ka S&P 500 indeksā ietilpstošo uzņēmumu peļņa šajā ceturksnī vidēji samazināsies par 12%. Finanšu sektoram tiek prognozēts 60% peļņas kritums, bet enerģētikas sektoram - 28% kāpums.

Sākās rezultātu paziņošana

Turpmākajās nedēļās tirgus dalībnieku uzmanība būs veltīta galvenokārt ASV uzņēmumu darbības rezultātiem. Līdz šim uzmanības centrā bija ASV ekonomikas dati. Tātad tendences pasaules tirgos turpinās noteikt notikumi Amerikas Savienotajās Valstīs. Līdz šim paziņotie rezultāti ir bijuši vāji. Īpašu vilšanos izraisīja alumīnija ražotāja Alcoa un daudznozaru kompānijas General Electric rezultāti. Turklāt mikroprocesoru ražotājs AMD paziņoja par štatu samazināšanu taupības nolūkos.

Tādējādi zināmā mērā tiek apdraudēts scenārijs, ka tendences ekonomikā un arī akciju tirgos varētu uzlaboties šā gada otrajā pusē. Par to pagājušajā nedēļā runāja arī Džordžs Soross, kurš intervijā ar Bloomberg minēja, ka, viņaprāt, šāds scenārijs nerealizēšoties.

Āzijas biržas

Āzijas biržas pagājušo nedēļu sāka ar kritumu, kas pārsvarā skaidrojams ar peļņas fiksēšanu pēc indeksu kāpuma pirmajās otrā ceturkšņa dienās. Tomēr jau nedēļas otrajā pusē bija vērojama neliela indeksu atgūšanās.

Starp galvenajiem notikumiem ekonomikas frontē atradās Japānas Centrālās bankas sanāksme. Kā jau tika prognozēts iepriekš, bāzes likme netika mainīta. Lai vai kā, centrālās bankas mēneša ziņojumā jau bija vērojamas mazliet pozitīvākas noskaņas. Lai gan inflācija pēc Japānas standartiem ir strauji pieaugusi, centrālā banka uzskata, ka ilgākā laika posmā pieprasījums un piedāvājums atkal nostāsies līdzsvarā.

Baltijas biržas

Baltijā vislabāk pagājušajā nedēļā veicās Rīgas OMXR indeksam, kurš pamanījās pakāpties par 1.59%. Sliktāku sniegumu uzrādīja Viļņas OMXV un Tallinas OMXT, kuri attiecīgi samazinājās par -2.01% un -2.08%. Pagājušajā nedēļā straujāko kritumu piedzīvoja Viļņas OMXV, kur otrdien samazinājās gandrīz visu kompāniju akciju cenas. Tomēr jau piektdien varējām vērot kāpumu.

Lietuvā patēriņa cenas martā ir sasniegušas augstāko līmeni pēdējo 11 gadu laikā, kamēr Igaunijā cenu pieauguma tempi jau ir mazliet samazinājušies.

Eiropas biržas

Līdzīga situācija kā Āzijas tirgos bija vērojama arī Eiropas lielākajās biržās, kur noskaņojums svārstījās no pozitīvā uz negatīvo. Kopumā valda uzskats, ka Eiropa ir labvēlīgākā situācijā nekā ASV, kaut arī Lielbritānija ir tuvu ASV tipa krīzei. Ekonomikas dati Eirozonā ir bijuši labāki nekā ASV: tas attiecas gan uz patērētāju, gan uz uzņēmēju. Arī Eiropas Centrālā Banka ir nogaidošā pozīcijā, kas liecina, ka pagaidām uztraukums joprojām ir par augsto inflāciju, nevis izaugsmes bremzēšanos. Pēdējie dati uzrādīja rekordaugstu 3.5% inflāciju eirozonā, kuru galvenokārt veidoja pārtikas un enerģētikas cenu kāpums.

Valūtas un centrālās bankas

Vienu brīdi dolārs bija nedaudz atguvis spēkus un pakāpās vērtībā pret eiro, kā arī citām valūtām. Tas skaidrojams ar to, ka tirgus dalībnieki ASV Federālās Rezerves pārstāvju komentārus par inflāciju interpretēja kā signālu, ka dolāra likmes samazināšana varētu apstāties. Taču publicētais pēdējās FOMC sēdes protokols liecināja pretējo: centrālo baņķieru galvenais uztraukums joprojām ir ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Savukārt Eiropas Centrālās Bankas sēdē eiro likme tika atstāta nemainīga pie 4% un atkārtoti tika uzsvērts, ka galvenais uztraukums eirozonā paliek inflācija. Tikmēr Anglijas Centrālā Banka bija zem lielāka spiediena un samazināja likmi mārciņai no 5.25% līdz 5.00%. Līdz ar to dolāram savas pozīcijas nostiprināt neizdevās, bet Anglijas mārciņa turpināja kristies vērtībā attiecībā pret eiro.