Viņš norādīja, ka biržas brīvajā sarakstā kotētajiem uzņēmumiem līdz šā gada beigām būs jānoslēdz līgums ar biržu par akciju kotācijas turpināšanu, pretējā gadījumā šie uzņēmumi no saraksta tiks izslēgti. Kokorevičs pauda, ka to publisko akciju sabiedrību, kuras nākamā gada sākumā izslēgs no biržas brīvā saraksta, akcionāriem kārtējā akcionāru sapulcē, kurā lems par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, būs jāpieņem lēmums, ko tālāk darīt. Ja akcionāru sapulcē tiks nolemts biržā akcijas nekotēt, lielajiem akcionāriem būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem. Kokorevičs pavēstīja, ka tāpat brīvā saraksta uzņēmumiem tiks noteikta gada maksa piecu tūkstošu latu apjomā. Viņš pauda, ka maksa, kas līdz šim brīvā saraksta uzņēmumiem netika prasīta, tagad ir noteikta, pamatojoties uz izmaksām par attiecīgajā sarakstā iekļautā uzņēmuma akciju kotēšanu un apkalpošanu. Minētā maksa veidojas no katra uzņēmuma izmaksām biržā, un tā atšķirībā no oficiālā un otrā saraksta maksām ir fiksēta, jo nelikvīda tirgus gadījumā aprēķināt patieso uzņēmuma vērtību nevar. Turklāt tiem uzņēmumiem, kas uzskata, ka noteiktā maksa ir pārāk augsta, ir tiesības izvēlēties jebkuru citu regulētu tirgus vietu - Helsinki, Viļņa, Tallina - ar nosacījumu, ja šie uzņēmumi atbilst izvēlētā tirgus iekļaušanas prasībām, sacīja Kokorevičs. "Faktiski jau biržas noteiktā maksa nav kaut kāds maksājums biržai, bet gan uzņēmuma maksa par infrastruktūru, kas dod tā akcionāriem iespēju brīvi pirkt un pārdot akcijas regulētā tirgū. Ja uzņēmums ir publisks, tam jārūpējas par visiem saviem akcionāriem, ne tikai jāaizsargā kontrolpaketes īpašnieka intereses," viņš klāstīja. Kokorevičs lēsa, ka brīvā saraksta uzņēmuma kotēšanas izmaksas līdz 2003.gada beigām veido ap 75% no oficiālā un otrā saraksta izmaksām. Bez gada maksas no jauna biržas brīvajā sarakstā nākušām kompānijām vēl būs jāmaksā iekļaušanas maksa triju tūkstošu latu apjomā. Pēc Kokoreviča norādītā, pašreizējiem biržas brīvā saraksta uzņēmumiem vajadzētu jau līdz decembra sākumam izlemt, vai tie turpinās akciju kotāciju biržā. Biržas valdes locekle Attīstības un pakalpojumu departamenta vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne žurnālistiem atzina, ka par šīm izmaiņām ir informēti visi brīvā saraksta uzņēmumi un dažas kompānijas ir izrādījušas arī interesi par to. Pēc viņa paustā, atbilstoši grozījumiem biržas nolikumā "Par vērtspapīru sarakstiem" turpmāk brīvais saraksts būs bez kvantitatīvajām prasībām, kas nozīmē, ka jebkura publiska akciju sabiedrība Latvijā varēs kotēt savas akcijas biržā neatkarīgi no šīs sabiedrības pamatkapitāla, kapitalizācijas, rentabilitātes, akcionāru skaita, akciju skaita publiskā apgrozībā un citiem kritērijiem. Prasība par šāda saraksta ieviešanu katrā Latvijā reģistrētā fondu biržā ir iestrādāta jaunajā "Finanšu instrumentu tirgus likumā". Kokorevičs pavēstīja, ka no nākamā gada biržas brīvā saraksta uzņēmumiem būs jāsniedz informācija ne tikai par gada pārskatiem, kā tas ir patlaban, bet būs jāinformē arī par ceturkšņa datiem. Kokorevičs atgādināja, ka, sākot stratēģisko virzību no kvantitātes par labu kvalitātei, 2001.gadā birža paziņoja par nodomu slēgt brīvo sarakstu no 2004.gada. Biržas mērķis bija un paliek piedāvāt tirgum kvalitatīvus uzņēmumus, kas ievēro mazākuma akcionāru intereses un publiska uzņēmuma pārvaldes principus. Šāds termiņš tika noteikts, ņemot vērā likumu "Par vērtspapīriem", atbilstoši kuram tiem uzņēmumiem, kas kontrolpaketi ieguvuši privatizācijā līdz 2003.gada 26.septembrim, bija tiesības neizteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, un to, ka lielākajai daļai brīvā saraksta uzņēmumu tobrīd bija akciju kontrolpaketes īpašnieks. Šāds risinājums deva iespēju mazākuma akcionāriem brīvi tirgot viņiem piederošās akcijas regulētā tirgū līdz brīdim, kad kontrolpaketes īpašnieks izteiks akciju atpirkšanas piedāvājumu. Taču vājie akciju atpirkšanas rezultāti diemžēl apliecināja, ka uzņēmumu lielo akciju pakešu īpašniekiem nerūp mazo akcionāru intereses un tie ir gatavi visos iespējamajos veidos izvairīties no akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas. Ņemot vērā jau iepriekš biržas valdē pieņemtos lēmumus par brīvā saraksta likvidāciju, daudz ieguldītāju, tostarp tie, kuri piedalījās publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem, tika nostādīti neskaidrā situācijā. Kokorevičs secināja, ka, atšķirībā no oficiālajā sarakstā un otrajā sarakstā kotēto uzņēmumu īpašniekie brīvā saraksta uzņēmumu mazie akcionāri faktiski zaudēja jebkuras iespējas arī nākotnē atbrīvoties no šo uzņēmumu akcijām. Pēc viņa norādītā, lai aizsargātu mazo investoru intereses, biržai pārrunājot esošo situāciju ar FKTK, bankām un brokeru sabiedrībām, ir panākta kopīga izpratne par šā jautājuma risināšanu un attiecīgie priekšlikumi jau ir iestrādāti "Finanšu instrumentu tirgus likumā". Grozījumi paredz, ka visām Latvijā izveidotām regulētajām tirgus vietām ir jānodrošina saraksts bez kvantitatīvām prasībām. Kokorevičs atzina: lai arī jau 2001.gadā bija skaidrs, ka pieņemtās likuma normas nespēs pilnībā pasargāt mazākuma akcionārus, nebija gaidīta tik ignorējoša brīvā saraksta uzņēmumu kontrolpakešu īpašnieku attieksme pret mazākuma akcionāriem. "Publisko akciju sabiedrību lielo akciju pakešu īpašniekiem ir jāsaprot, ka, iegūstot pusi uzņēmuma akciju, nevar rīkoties ar visu uzņēmumu pēc sava prāta un ignorēt mazākuma akcionāru intereses," viņš norādīja. "Neskatoties uz biržas veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos, birža vēlas norobežoties no lielākās daļas brīvajā sarakstā esošo kompāniju, jo uzskatām, ka tās ir privatizācijas procesa radītās sekas, un, ņemot vērā mūsu atbildību par procesiem, kas notiek šajā tirgū, mēs, protams, nevarējām būt vienaldzīgi pret tiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kas ir iegādājušies šīs akcijas publiskajos piedāvājumos par privatizācijas sertifikātiem. Mēs ceram, ka ilgtermiņā daļa kompāniju vēlēsies un spēs kvalificēties otrajam sarakstam, savukārt pārējie uzņēmumi tomēr aizies no publiskā vērtspapīru tirgus, pilnībā izpildot arī savas saistības pret mazajiem akciju īpašniekiem," pauda Kokorevičs. "Mēs arī vēlamies piebilst, ka šāds bezprasību saraksts neapšaubāmi ir pretstatā gan biržas stratēģiskajiem mērķiem par caurspīdīga un atklāta tirgus izveidi, gan arī Eiropas Savienības kapitāla tirgus darbību regulējošām direktīvām. Taču birža jūt atbildību par publiskās privatizācijas dalībniekiem, kuru intereses ignorē uzņēmumi un to lielie akcionāri, tāpēc speram plaša kompromisa soli pretī šiem uzņēmumiem," viņš norādīja. Kokorevičs atzina, ka nevar pateikt, cik ilgi eksistēs biržas brīvais saraksts. Biržā norādīja, ka tai ir saistoši ne tikai biržas izdotie normatīvie dokumenti, bet arī stratēģisko sadarbības partneru Stokholmas, Helsinku un Tallinas, kā arī kopējās Eiropas Savienības prasības attiecībā pret biržā kotētiem uzņēmumiem. Pēc biržas aplēsēm, gandrīz neviens no šajā sarakstā paliekošajiem uzņēmumiem neatbilst kotēto uzņēmumu prasībām, izņemot tādus uzņēmumus kā "Lode", "Staburadze", "Ogre" un "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca". Viņš pavēstīja, ka tāpat birža nolēmusi no 1.janvāra līdz 1.aprīlim uz trīs mēnešiem atcelt 15% cenu svārstību apgabalu brīvā saraksta vērtspapīriem. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā, ka lielai daļai brīvā saraksta uzņēmumu akciju vidēji svērtā cena ilgstoši biržā ir daži santīmi, līdz ar to cenu svārstību apgabala atcelšana varētu dot plašākas iespējas akciju pārdevējiem un pircējiem īsākā laikā nonākt pie abām pusēm pieņemamas akciju cenas. Akciju cenu svārstību apgabala atcelšanai pašreizējā brīdī ir noteikts pagaidu termiņš, un tā pagarināšana būs atkarīga no tirgus reakcijas, kā arī iespējas kontrolēt manipulācijas ar minētajām akcijām. Patlaban biržas brīvajā sarakstā kotē 45 uzņēmumu akcijas.