Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka šogad sešos mēnešos kopumā palielinājies apgrozījums ar valsts un korporatīvajiem parāda vērtspapīriem, kā arī atvasinātajiem līgumiem - nākotnes līgumiem, opcijām, bet strauji samazinājies ar akcijām. Taču apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, šogad samazinājies ne tikai akcijām, bet arī atvasinātajiem līgumiem un valsts parāda vērtspapīriem, bet palielinājies - korporatīvajiem parāda vērtspapīriem. Apgrozījums darījumos ar valsts parāda vērtspapīriem šogad pirmajos sešos mēnešos bija sasniedzis 4,428 miljardus latu, kas ir trīs reizes vairāk nekā šajā laikā pērn, kad apgrozījums bija 1,486 miljardi latu. Tajā skaitā vērtspapīru apgrozījums jūnijā 708,87 miljonu latu apjomā bija 2,7 reizes lielāks nekā pērn jūnijā, taču par 21% mazāks nekā šā gada maijā. Šogad sešos mēnešos lielu apgrozījumu veidoja arī darījumi ar korporatīvajiem parāda vērtspapīriem - 1,489 miljardi latu, kas ir 2,4 reizes lielāks nekā 627,1 tūkstoša latu apgrozījums šajā periodā pērn. Tajā skaitā šogad jūnijā apgrozījums ar šiem vērtspapīriem bija 278,4 tūkstoši latu - 3,5 reizes lielāks nekā pagājušā gada jūnijā. Savukārt, salīdzinot ar šā gada maiju, jūnijā korporatīvo vērtspapīru apgrozījums bija palielinājies par 22,7%. Savukārt apgrozījums ar atvasinātajiem līgumiem šā gada pirmajā pusē sasniedza 632,9 miljonus latu - 13,4 reizes lielāks nekā pagājušā gada pirmajā pusē, kad tā apjoms bija 47,2 miljoni latu. Tajā skaitā šogad jūnijā apgrozījums ar nākotnes līgumiem un opcijām, un citiem atvasinātajiem līgumiem bija 73,1 miljons latu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ir par 65% lielāks, bet salīdzinot ar šā gada maiju - samazinājies par 35,7%. Tirgū pastāv viedoklis, ka darījumu apgrozījums ar atvasinātajiem līgumiem pieaug, jo starpnieksabiedrību - banku un brokeru sabiedrību - ārvalstu klienti pakāpeniski palielina tirdzniecības apjomus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem jeb līgumiem. Tāpat apgrozījuma pieaugums ar atvasinātajiem līgumiem tiek saistīts ar ieguldījumu pieaugumu parādzīmēs - šo līgumu izmantošana ir iesaistīta hedžēšanas jeb riska apdrošināšanas darījumos, ko investori veic, lai novērstu procentu likmju risku, proti, lai, mainoties procentu likmēm, investors tik un tā gūtu plānoto ienesīgumu. FKTK informācija liecina, ka Latvijas vērtspapīru tirgū vismazāko apgrozījumu veido darījumi ar akcijām un ieguldījumu apliecībām. Taču akcijām apgrozījums šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, samazinās, bet ieguldījumu apliecībām - nedaudz palielinās. Apgrozījums ar akcijām šogad sešos mēnešos bija sasniedzis 160,47 miljonus latu, kas ir par 40,8% mazāks nekā pagājušā gada pirmajā pusē, kad tie bija 271,3 miljoni latu. Tajā skaitā šogad jūnijā apgrozījums ar akcijām veidoja tikai 25,2 miljonus latu - astoņas reizes mazāks nekā pērn jūnijā un par 16% mazāks nekā šogad maijā. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu apliecībām šā gada pirmajā pusē veidoja 37,8 miljonus latu - par 5,5% lielāks nekā pērn šajā periodā, tajā skaitā šogad jūnijā apgrozījums ar šiem vērtspapīriem bija 3,26 miljoni latu - gandrīz divas reizes mazāks nekā pērn šajā mēnesī un 2,3 reizes mazāks nekā šā gada maijā. Komisijas informācija liecina, ka Latvijā lielāko apgrozījumu veido darījumi ar Latvijas emitentu vērtspapīriem, turklāt apgrozījums ar šiem vērtspapīriem būtiski pieaug - šā gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījums ar komisijā reģistrētu Latvijas emitentu vērtspapīriem bija 3,96 miljardi latu, kas ir par 175% lielāks nekā šajos mēnešos pērn, kad apgrozījums bija 1,44 miljardi latu. Latvijā ir arī liels apgrozījums ar ārvalstu vērtspapīriem, taču apgrozījuma kāpums ir mazāks, nekā tas ir ar Latvijā reģistrētajiem vērtspapīriem. Komisijas informācija liecina, ka tajā nereģistrētu ārvalstu emitentu vērtspapīru apgrozījums šogad sešos mēnešos kopumā palielinājies par 182%, sasniedzot 2,73 miljardus latu. Pērnā gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījums ar šiem vērtspapīriem bija tikai 967 miljoni latu. Šā gada pirmajos sešos mēnešos apgrozījums ar komisijā nereģistrētu Latvijas emitentu vērtspapīriem bija 49,9 miljoni latu, kas ir par 93% lielāks nekā pērn šajā laikā, kad apgrozījums bija 25,9 miljoni latu. Savukārt apgrozījums ar komisijā reģistrētu ārvalstu emitentu vērtspapīriem šogad sešos mēnešos bija 10,03 miljoni latu, kas ir par 70,5% mazāk nekā pērn šajā laikā, kad apgrozījums bija 33,92 miljoni latu. Latvijā, kā ierasts, lielāko vērtspapīru apgrozījumu kopējā apgrozījumā nodrošināja starpniekdarbību - banku un brokeru sabiedrību - veiktie darījumi par saviem līdzekļiem - 4,22 miljardus latu jeb 62,5%. Otru lielāko apgrozījumu - 23,4% - nodrošināja starpniekdarbību veiktie darījumi ārvalstu iedzīvotāju uzdevumā 1,58 miljardu latu apjomā, bet pārējo apgrozījumu 939,78 miljonu latu apjomā nodrošināja Latvijas iedzīvotāju uzdevumā veiktie darījumi. Pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos kopējais vērtspapīru tirgus apgrozījums Latvijā bija 2,468 miljardi latu, tajā skaitā jūnijā tā apjoms bija 597,87 miljoni latu.