Šobrīd varam analizēt, kurš ko teica iepriekš, kuru vajadzēja klausīt, kuru nevajadzēja, bet viens vairāk nekā skaidrs - tirgū notiekošais ir lielāks vai mazāks pārsteigums ikvienam.
Daudzi brīdināja par pastāvošajām briesmām, taču to patieso dziļumu neviens īsti nenovērtēja un, visdrīzāk, arī nespēja novērtēt. Tikai tā iespējams izskaidrot dramatiskās kustības pasaules finanšu tirgos rudens sākumā. Pārskatot investīciju portfeļus, ir neiespējami atrast kādu, kurš būtu iepriekš perfekti pozicionējies tam, kas sekoja. Visi runāja par ekonomiskajām problēmām, par banku aktīvu kvalitāti un finansējumu piesaistīšanas problēmām, taču straujais likviditātes izsīkums atkal visus pārsteidza praktiski nesagatavotus.
Daudzi aktīvi šobrīd tiek tirgoti neatbilstoši zemu to kvalitātei, taču cenu nosaka vienkārša pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Piedāvājuma pusē var atrast visu un lielākoties par pievilcīgām cenām, savukārt pieprasījums ir ļoti ierobežots. Pieprasījumu ierobežo gan ciestie zaudējumi, gan bailes no jauniem pārsteigumiem (pašreizējā situācijā nevaram apgalvot, ka tādu vairs nebūs). Praktiski vienīgie aktīvi, kas septembrī deva peļņu, bija attīstīto valstu valdību obligācijas.
Parex Austrumeiropas Obligāciju fonds
Austrumeiropas obligāciju tirgi septembrī nonāca peramo zēnu lomā. Pēc Lehman Brothers bankrota un problēmu eskalācijas ASV un Eiropas banku sektorā, tirgus dalībnieki sāka masveidā samazināt kontraģentu limitus, kā rezultātā būtiski tika iedragāta naudas tirgus darbība arī Austrumeiropas reģionā, un īpaši izteikti Krievijā, kur naudas tirgus faktiski palika atvērts tikai lielajām valsts bankām. Naudas tirgum pārstājot normāli funkcionēt, gan ārvalstu, gan vietējie tirgus dalībnieki savas likviditātes nodrošināšanai ķērās pie investīciju portfeļu izpārdošanas. Attiecīgajos apstākļos tas izraisīja strauju cenu kritumu, kurš savukārt noveda pie masveidīgas limitu samazināšanas arī uz pašiem vērtspapīriem. Rezultāts bija katastrofāls – vidējā riska prēmija JP Morgan RUBI indeksā iekļautajiem instrumentiem pieauga par vairāk kā 400bp, sasniedzot jau 900bp līmeni! Pats indekss piedzīvoja kritumu par 16%! Kritums rubļu obligāciju tirgū bija salīdzinoši mazāks, daļēji tāpēc ka Krievijas centrālā banka centās aktīvi atbalstīt rubļu likviditāti sistēmā, gan arī tāpēc ka vietējie finanšu tirgi vairākas dienas tika slēgti, un ievērojami tehniski kritieni nevarēja notikt. Kazahstānas un Ukrainas emitentu eiroobligācijas arī piedzīvoja ievērojamus kritumus. Ārvalstu investori kļuva vēl skeptiskāki attiecībā uz Kazahstānas komercbanku refinansēšanās iespējām, kamēr Ukrainā papildus negācijas ienesa politiskie ķīviņi, kas šobrīd ir pavisam nelaikā. ASV dolāru etalona likmju kritums uz tamlīdzīga riska prēmiju paplašināšanās fona bija sektora kopējai atdevei absolūti nebūtisks faktors.
Pēc septembra notikumiem ir vēl vairāk apstiprinājies tas, ka parādu refinansēšanai emitenti tuvākajos ceturkšņos var cerēt tikai uz sindicētajiem kredītiem un banku aizdevumiem, tomēr arī to pieejamība ir būtiski apdraudēta. Apgrūtināta parādu refinansēšana viennozīmīgi palielina maksātnespējas gadījumu pieauguma iespējamību. Mūsuprāt, šis risks ir lielākais tieši Krievijas rubļu obligāciju zemākajos ešelonos. Vispārēju banku krīzi Krievijā mēs negaidām, lielā mērā pamatojoties uz apjomīgajām valdības darbībām situācijas stabilizēšanai un naudas tirgus darbības atjaunošanai. Tomēr atsevišķu mazāko banku nonākšana problēmās joprojām ir reāla iespējamība. Attiecībā uz Kazahstānas banku sistēmu, uzskatam, ka fundamentāli nekas septembrī nav mainījies. Tuvākā gada saistību dzēšanai lielākās Kazahstānas bankas ir pietiekami nodrošinātas ar likvīdajiem resursiem, savukārt cerības par jauna finansējuma piesaisti no ārvalstu finanšu tirgiem ir atliktas uz neierobežotu laiku. Savukārt politiskā situācija Ukrainā kārtējo reizi rada bažas. Situācija Ukrainas naudas tirgū septembrī ir bijusi pārsteidzoši stabila, salīdzinot ar citu valstu finanšu tirgiem, kas kalpo kā zināms pamats optimismam. No pozitīvās puses, ienesīguma līmeņi tirgū šobrīd ir fantastiski, arī uzņēmumiem, kur parāda slodze ir neliela, īstermiņa refinansēšanās vajadzības ir mazas un kuri ir samērā pašpietiekami ar savām operacionālajām naudas plūsmām. Kā piemērus šeit var minēt Severstal, Evraz, Raspadskaya, Norilsk Nickel un citus uzņēmumus. Šādu obligāciju iegāde šobrīd ir tas, ko mēs plānojam realizēt Fondā. Finanšu sektorā šobrīd ļoti pievilcīgas izskatās Krievijas kvazi - suverēno banku, piemēram, VTB obligācijas. Arī privāto banku sektora obligācijas fundamentāli izskatās labāk nekā to norāda šībrīža cenas, īpaši pēc nesenajiem Kremļa paziņojumiem par ārējā parāda dzēšanas atbalsta programmu.
Kopumā mēs uzskatam, ka šobrīd samazināt ekspozīciju nav racionāli nevienā segmentā (var iet runa par atsevišķiem emitentiem, kur pastāv bažas par maksātspēju). Savukārt atsevišķi sektori un emitenti, no mūsu viedokļa piedāvā, ļoti pievilcīgas iegādes iespējas. Pie vidējā svērtā ienesīguma 18.5%, mūsuprāt, Parex Austrumeiropas obligāciju fondu var uzskatīt par ļoti pievilcīgu investīciju. Te jāpiebilst, ka ir šoreiz ir īpaši svarīgi, lai investora ieguldījumu horizonts vismaz atbilstu fonda vidējai svērtai durācijai, kas uz septembra beigām bija 1.6 gadi. Investori ar pietiekami garu ieguldījumu horizontu jau šobrīd var piefiksēt pietiekami augstu ienesīgumu vidējam ieguldījumu termiņam.
Tuvākie mēneši Austrumeiropas obligāciju tirgū būs tieši atkarīgi no tā, kā atrisināsies likviditātes jautājums. Šobrīd ir ļoti sarežģīti paredzēt, kad tieši rimsies likviditātes problēmu izraisītais pārdošanas cunami.
Parex Austrumeiropas vietējo valūtu obligāciju fonds
Kā jau minējām, haoss Austrumeiropas obligāciju tirgū septembrī bija lielāks nekā vietējo obligāciju tirgos, tomēr tie paši krīzes cēloņi darbojās arī šeit. Krievijas rubļu obligāciju indekss RUX-Cbonds piedzīvoja vērtības kritumu par 4.3%, taču patieso tirgus krituma apmēru novērtēt ir samērā sarežģīti, jo ļoti būtiski paplašinājusies starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenām. Tirgū kritums bija samērā homogēns – var atzīmēt vienīgi to, ka zemākie tirgus ešeloni cieta vairāk nekā kvalitatīvākie un ka rubļu garāka termiņa etalona likmes (OFZ ienesīgums) auga straujāk nekā īstermiņa. Rubļa vērtība pret valūtu grozu septembrī turpināja krities, samazinoties par 1.8%. Tomēr rubļa kritums ir apstājies pie centrālās bankas noteiktā koridora vājākās robežas, un tālāku kritumu mēs negaidām. Tomēr arī rubļa vērtības pieaugumu tuvākajā laikā nav pamata gaidīt, ņemot vērā zemās naftas cenas un globālo tirgus konjunktūru.
Fondu septembrī visnegatīvāk ietekmēja ieguldījumi Integra, Mechel, OGK-2 un Sitroniks obligācijās. Mēs joprojām esam pārliecināti par šo obligāciju pievilcību, īpaši pie cenu līmeņiem, par kādiem tās novērtētas mūsu portfelī. Septembrī turpinājām izvietot fonda naudas resursus, izmantojot cenu krišanos. Iegādājāmies jaunas obligācijas, citu starpā OGK-6, Mechel, Nutrinvest, Transkreditbank un Uralvagonzavod, kā arī palielinājām ekspozīciju RBK, GAZ, Rosinter, Sitronics un Rusfinans obligācijās.
Veikto darbību un ienesīguma līmeņu pieauguma rezultātā, fonda vidējais ienesīgums līdz dzēšanai (svērts pēc durācijas) sasniedza 18.2% pie vidējās durācijas tikai 0.8 gadi. Ņemot vērā to, ka fondā ir pārstāvēti pārsvarā nefinanšu sektora uzņēmumi, kuriem ir samērā stabilas operatīvās naudas plūsmas un salīdzinoši neliela parāda slodze, fonds ir ļoti pievilcīgs jauniem un esošajiem ieguldījumiem. Arī ieguldījumi finanšu sektorā ir pārsvarā kvazi-suverēnās bankās (Rosselkhoz, Transkredit) vai lielām finanšu institūcijām piederošās bankās (Rusfinans).
Parex Krievijas Akciju fonds
Aizvadītajā mēnesī Krievijas akciju tirgus piedzīvoja strauju cenu samazinājumu, pietuvojoties 2005. gada novembra līmeņiem. Atzīmēsim, ka pēdējo četru mēnešu laikā Krievijas akciju tirgus ir nokrities par vairāk nekā 50%. Strauju vērtības kritumu piedzīvojis arī Parex Krievijas akciju fonds.
Kritumu veicināja gan investoru vēlme samazināt ieguldījumus riskantos aktīvos, gan likviditātes trūkums globālā mērogā. Akcijas bija viens no retajiem instrumentiem, kur likviditāte bija apmierinoša. Krievijai specifisku papildus negatīvu impulsu deva tirgus dalībnieku investīcijas tirgū ar pleca palīdzību, kas pašreizējos tirgus apstākļos daļai investoru nozīmēja piespiedu pozīciju samazināšanu, iestājoties “stoploss” situācijai, vai arī dēļ nepieejamā finansējuma šādu pozīciju uzturēšanai. Naftas cenu dinamika, ka iepriekš bija viens būtiskiem Krievijas akciju tirgus virzītājspēkiem, investorus, šķiet, šobrīd īsti neinteresē, jo naftas sektora akciju cenas uzrāda krietni lielākus kritumus nekā naftas cena.
Faktors, kas, iespējams, novērsa vēl straujāku tirgus kritumu, bija Krievijas regulatora lēmums par biržu tirdzniecības sesiju pārtraukšanu. Turklāt finanšuregulatori kopā ar Krievijas valdību veica bezprecedenta mērus likviditātes nodrošināšanai Krievijas finanšu sistēmā un akciju tirgus atbalstam.
Lielākie akciju cenu kritumi mēneša ietvaros bija vērojami elektroenerģētikas nozarē, piemēram, TGK - 5, TGK – 6, FSK un Rushidro. Papildus kopējam negatīvajam tirgus fonam elektroenerģētiku vajā tirgus dalībnieku neziņa par nozares un atsevišķu kompāniju tālāko attīstību.
Mēneša ietvaros ar fonda aktīviem tika veikti vairāki darījumi: samazināta Lukoil alokācija, kas pietuvojās 10% robežai, samazināta mobilo operatoru alokācija (Vimpelcom un Mobile Telesystems). Savukārt papildinātas tika Evraz un AFK Sistema akciju alokācijas. Izmantojot augsto volatilitāti akciju tirgos, spekulatīvos nolūkos tika iegādātas un vēlāk ar peļņu pārdotas Gazprom akcijas. Brīvo līdzekļu apjoms fondā mēneša beigās sasniedza 8.5% no aktīviem.
Pašreizējos tirgus apstākļos ir grūti dot vērtējumu Krievijas akciju tirgus pievilcībai. Likviditātes grūtības, ekonomikas attīstības palēnināšanās, iespējamie maksātnespējas gadījumi kredītu tirgū, gaidāmās problēmas ar finansējuma piesaisti, krītošās naftas cenas - tas viss rada samērā negatīvu fonu, kas šobrīd praktiski nav iekļauts vērtējumos un, noteikti, vēl neatspoguļojas kompāniju rezultātos. Tāpēc, mūsuprāt, izteikt prognozes par strauju Krievijas akciju tirgus atgriešanos iepriekš sasniegtajos līmeņos būtu pāragri. Visticamāk, ka līdz gada beigām, līdzīgi kā septembrī, tirgū saglabāsies augsta volatilitāte.
Parex Baltijas jūras valstu akciju investīciju fonds
Nebūs ne melots, ne pārspīlēts, ja teiksim, ka septembris bija ļoti dramatisks mēnesis visiem akciju tirgiem. Kaut ko tādu finanšu pasaule sen nebija pieredzējusi. Tektoniskās pārmaiņas Volstrītā un vairāku finanšu megainstitūciju sabrukums līdz pamatiem satricināja akciju tirgu visā pasaulē. Centrālās bankas finanšu tirgos iepludināja dažus simtus miljardu ASV dolāru, lai kaut kā atkausētu sasalumu, kas tos bija pārņēmis, taču pat šie centieni situāciju īpaši neuzlaboja. Savukārt vissmagākā artilērija – ASV 700 miljardu dolāru ekonomikas glābšanas plāns – iestiga administrācijas gaiteņos. Tādējādi akciju tirgi visapkārt pasaulei noslēdza mēnesi dziļos mīnusos, un Fonda investīciju reģions nebija izņēmums. Visdramatiskāko kritumu piedzīvoja Norvēģijas akciju tirgus, kas eiro izteiksmē nogāzās par 29.3%, un ar 22.2% un 21.1% kritieniem tam sekoja Baltijas valstu un Krievijas akciju tirgus. Savukārt salīdzinoši labāk globālajā tracī klājās Vācijai (-8.6%) un, pārsteidzošā kārtā, arī Polijai, kas noslīdēja „tikai” par 8.9%.
Fonda dinamikai palīdzēja palielināts neciklisko nozaru (farmācija, komunālie pakalpojumi) īpatsvars, kā arī palielināts IT nozares īpatsvars un veiksmīga akciju izvēle. Par spīti ārkārtīgi smagajiem tirgus apstākļiem, Asseco Poland un SAP, kas veido lielāko daļu no IT pārstāvjiem Fondā, spēja noslēgt mēnesi praktiski pa nullēm. Savukārt, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, Fondam visvairāk kaitēja Krievijas enerģētikas kompāniju cenu krituma turpināšanās. Lai arī riski Krievijā ir pieauguši, patreizējās enerģētikas kompāniju cenas, mūsuprāt, ir netaisnīgi zemas, taču neskaidrības par turpmāko nākotni dara savu.
Mēneša ietvaros ar Fonda aktīviem tika veikti vairāki darījumi. Beidzoties Schaeffler piedāvājumam, tika pārdotas visas Continental akcijas – gan samērā pievilcīgās cenas dēļ, gan kompānijas lielās parādu nastas dēļ. Līdzīgu iemeslu dēļ tika pārdotas visas lašu audzētāja Grieg Seafood akcijas – lai arī šī kompānija ir lētāka par citām lašaudzētavām, tās mazā kapitalizācija un lielais parādu apjoms padara to pārāk riskantu patreizējiem tirgus apstākļiem. Paralēli tika samazinātas investīcijas Baltijas valstīs un atsevišķās Rietumeiropas kompānijās. Darījumu un nauda plūsmu darījumu rezultātā brīvās naudas apjoms Fondā pieauga līdz 14.7%. Tuvākajos mēnešos fondā tiks samazinātas investīcijas kompānijās ar paaugstinātu kredītrisku.
Kopējais fons, kāds ir izveidojies pasaulē, akciju tirgiem nav labvēlīgs, tāpēc maz ticams, ka līdz gada beigām Baltijas jūras reģionā ir sagaidāmi būtiski uzlabojumi. Visticamāk, arī turpmāk saglabāsies augsta Volatilitāte, un tikai atsevišķām akcijām izdosies uzrādīt iespaidīgus pozitīvus rezultātus.
Parex Kaspijas Jūras Akciju fonds
Centrālā Āzija septembrī bija tikai kārtējais piemērs, cik ļoti savā starpā ir saistīts pasaules finanšu tirgus un ka mūsdienās ir reti tie reģioni, kur vietēji investori nosaka tirgus tendences. Mēneša ietvaros visas Kaspijas fondā iekļautās akcijas piedzīvoja vērtības krišanos neatkarīgi no publicētajiem paziņojumiem, ziņām, jaunumiem vai darbības sfērām. Protams, ka īpaši jūtīgi pret notikumiem pasaulē bija derīgo izrakteņu ieguves un banku nozares pārstāvji. Uz pusi un vairāk nokritās tādu kompāniju vērtība kā Kazakhmys PLC, Uranium One, Bank of Georgia, Steppe Cement, ENRC, Dragon oil. Jāatzīmē, ka Steppe Cement piedzīvoja strauju kritumu, neskatoties uz paziņojumu, ka Kazahstānas valdība tuvākajos gados investēs vairāk nekā 5,2 miljardus ASV dolāru ceļu infrastruktūrā.
Neskatoties uz nepatīkamo pasaules fonu, reģionā vēl aizvien tiek izteikti pārpirkšanas piedāvājumi. Tā piemēram, Krievijas Polus Gold, kura akcionāri beidzot daudz maz ir sadalījuši savas ietekmes sfēras, izteicis piedāvājumu iegādāties 50,1% Kazakhgold akciju. Piedāvātā darījuma cena ir vairāk nekā 50% virs pašreizējās tirgus cenas, taču, šķiet, tirgus dalībniekus tas maz interesē. Tikai vienu dienu pēc paziņojuma publicēšanas bija vērojama pozitīva tendence (aptuveni +20%), pēc kā atkal turpinājās aktīvu izpārdošana. Pašreizējā situācijā tirgus dalībniekus vairāk interesē brīvi resursi nekā iespēja gūt peļņu pat tuvākajā nākotnē. Kazakhstānas banku pārdošanas jomā joprojām klusums. Iespējams, pirms vētras (taču vētras mēdz būt arī postošas).
Septembrī tika publicēta kārtējā banku nozares statistika, kas nemaz nebija tik slikta kā varēja gaidīt. Būtiski palielinājies termiņu noguldījumu apjoms bankās, domājams, galvenokārt uz valsts uzņēmumu rēķina. Agresīvākajām bankām samazinājušies aktīvi, pieaugušas kredītlikmes izsniegtajiem kredītiem. Būtiski ir palielinājies slikto kredītu apjoms.
Ar fonda aktīviem septembrī tika vairāki darījumi, lielākoties samazinātas pozīcijas, lai segtu izejošās naudas plūsmas. Vienīgais pirkšanas darījums bija MAX Petroleum akciju iegāde, palielinot pavisam nedaudz kopējo šīs akcijas pozīciju fondā. Darījums tika veikts par samērā pievilcīgu cenu, ņemot vērā to, ka tirgū pastāv interese pēc atsevišķiem MAX Petroleum aktīviem. Būtiski ir arī, ka kompānijas pašreizējā rocība neļauj pilnībā apgūt visus tās rīcībā esošos aktīvus. Ņemot vērā tirgū notikušās svārstības par lielāko pozīciju šobrīd ir kļuvusi Galt & Taggart Capital, kas ir uz iekšējo patēriņu Gruzijā orientēts fonds. Brīvo līdzekļu apjoms mēneša beigās bija nedaudz virs 5% no fonda aktīviem.
Pēc pārvaldnieka domām, pašreizējā situācijā Centrālās Āzijas reģionā nav lietderīgi turpināt aktīvu izpārdošanu, ņemot vērā kompāniju fundamentālos novērtējumus un ekonomiskās attīstības perspektīvas. Jāatzīmē, ka ekonomiskās problēmas reģionā sākās krietni ātrāk nekā citur, kas ļauj pieņemt, ka tās var arī ātrāk beigties. Neskatoties uz negatīvo kopējo fonu, arī ārvalstu kompāniju interese par reģionā strādājošiem uzņēmumiem saglabājas. Jebkurā gadījumā tikai beidzoties likviditātes problēmām pasaulē, var gaidīt investoru atgriešanos reģionā, tikai šoreiz, iespējams, bez aktīvas spekulantu klātbūtnes.
Parex Ukrainas Akciju fonds
Septembris Ukrainas akciju tirgū kļuva par sliktāko mēnesi pēdējā desmitgadē. Mēneša laikā PFTS indekss nokrita par vairāk nekā 30%.
Par galveno iemeslu straujam Ukrainas akciju tirgus kritumam var uzskatīt ārējos faktorus, kas kaitēja visiem attīstības valstu tirgiem. Iekšējie notikumi tikai pielēja eļļu ugunij. Pozitīvas makroekonomiskās ziņas (IKP pieauguma tempa paātrināšanās, patērētāju cenu deflācija mēneša ietvaros, tekošā konta deficīta samazināšanās) nespēja atsvērt politiskās situācijas pasliktināšanos, tērauda ražotāju problēmas un tirgus neefektivitāti. Tirdzniecības apjomi biržā septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājās divas reizes, turklāt darījumi vairāk bija indikatīvi nekā reāli.
Kad oficiāli sabruka „oranžā” koalīcija, politiskā nenoteiktība Ukrainā sasniedza kulmināciju. Līdz šīm brīdim joprojām nav skaidrs, kas veidos jauno valdību. Korporatīvā sektorā tērauda ražotāji sāka izjust spēcīgu spiedienu uz maržām: tērauda pieprasījums pasaules tirgos saruka, bet valdība turpināja atbalstīt augstas izejvielu cenas.
Septembrī turpinājās kompāniju pirmā pusgada finanšu rezultātu un augusta operatīvo radītāju publicēšana. Salīdzinoši labus rezultātus uzrādīja lauksaimniecības uzņēmumi, savukārt tērauda ražotāju operacionālie rādītāji neiepriecināja. No nozaru viedokļa mēs saglabājam pozitīvu skatījumu uz lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, kā arī termiskās ogles ražotājiem. Kopumā Ukrainas akciju tirgus ir kļuvis par vienu no lētākajiem attīstības valstu tirgiem pasaulē - P/B rādītājs Ukrainā ir noslīdējis zem 1. Tiesa, pašreizējā globālajā nopietns jautājums ir - vai Ukrainas bankas un kompānijas piekļūs finansiāliem resursiem, lai tālāk attīstītos, vai vismaz spētu refinansēt savus tekošos parādus.
Ar fonda aktīviem septembrī tika veikti vairāki darījumi: tika pilnībā slēgtas pozīcijas Zakhidenergo, Ukrsotsbank, Druzhkovsky un Azovstal akcijās, samazināta alokācija uz MHP un Dniprospecstal akcijām. Brīvo līdzekļu apjoms fondā uz mēneša beigām bija aptuveni 3.5% no aktīviem.
Līdz gada beigām fonda ietvaros daudz, kas būs atkarīgs no naudas plūsmām fonda iekšienē. Iespēju robežās tiks izmantotas tirgus radītās pievilcīgās investīciju iespējas.
Parex Sabalansētais fonds
Līdz ar finanšu krīzes saasināšanos Amerikā un Eiropā, attīstības valstu obligāciju tirgi piedzīvoja spējus kritumus. Investoru bailes no jebkāda veida riskiem radīja zaudējumus arī akciju tirgos. Globāls likviditātes trūkums ir atstājis negatīvu iespaidu uz daudziem tirgus dalībniekiem un pēdējā laikā ir pievienojies jauns faktors, ar ko jārēķinās – kontraģentu risks. Šādos saspringtos apstākļos darījumu apjoms ir samazinājies, un pieprasījums pēc riskantām obligācijām ir krities, līdz ar to vērtspapīru cenas ir ievērojami cietušas, un pat kvalitatīvi emitentu papīri tiek tirgoti par ļoti pievilcīgām cenām.
Septembrī fonds iegādājās Nizhnekamskneftehim un Bank of Georgia obligācijas. Turklāt tika izmantota arī tirgus radīta iespēja īsā termiņā nopelnīt uz tādu akciju cenu pieaugumu, kā E.ON un Metso Corporation. Tirgus svārstību un darījumu rezultātā fondā iekļauto obligāciju vidējā durācija pieauga līdz 1.4 gadiem, savukārt ienesīgums līdz dzēšanai ir pietuvojies 15%. Mēneša ietvaros fonds piedzīvoja aktīvu samazinājumu, kas kopā ar veiktajiem darījumiem brīvo naudas līdzekļu īpatsvaru ir samazinājis līdz 3.58%, kamēr akcijās ir ieguldīti 8.68% no Fonda aktīviem.
Veicot ieguldījumus, arī turpmāk Pārvaldītājs liks uzsvaru uz attīstības valstu parāda vērtspapīriem, jo riska un ienesīguma attiecība šiem ieguldījumiem ir krietni augstāka nekā attīstītajās valstīs, savukārt no ieguldījumiem akcijās Pārvaldītājs pagaidām atturēsies.
Parex Austrumeiropas Sabalansētais fonds
Iespēja izvēlēties, vai investēt Austrumeiropas obligācijās, vai akcijās, septembrī neko daudz nedeva, jo abos tirgus segmentos bija novērojams viens no pēdējo gadu dramatiskākajiem kritumiem. Visam pamatā, protams, bija likviditātes trūkums, kas lika tirgus dalībniekiem atbrīvoties no visiem iespējamiem aktīviem, neskatoties uz to pievilcīgumu. Investori izpārdeva visu, ko varēja ātri pārdot, šajā gadījumā - Austrumeiropas obligācijas un akcijas, jo tikai nodrošinoties ar papildus kapitālu bija iespējams glābt citos segmentos ieguldītos līdzekļus. Likviditātes krīze skāra visus Austrumeiropas obligāciju segmentus, sākot ar pašiem drošākajiem un beidzot ar visriskantākajiem.
Akciju īpatsvars fondā ir sarucis līdz 3% no aktīviem, bet brīvo līdzekļu apjoms palielinājies līdz 4% no aktīviem. Saistībā ar izejošām naudas plūsmām ar fonda aktīviem aizvadītajā mēnesī galvenokārt tika veikti pārdošanas darījumi. Samazinātas sekojošas alokācijas: Interpipe, Alfa Ukraine, CEZ. Pilnībā pārdotas Central European Distribution Corp obligācijas un Industrial Holding Bulgaria akcijas. Pienākot dzēšanas termiņam, dzēstas SMS Laen un Azerbaidžānas valdības obligācijas. Tirgus svārstību un naudas plūsmu rezultātā fondā ietverto obligāciju vidējā durācija saruka līdz 2 gadiem, savukārt ienesīgums līdz dzēšanai pieauga līdz 17.25%.
Tuvākajos mēnešos būtiskas izmaiņas fonda struktūru, visticamāk, neskars, jo tirgū piedāvātais cenu līmenis neatbilst instrumentu kvalitātei. Ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju, tiks ieņemta nogaidoša situācija.
Parex Baltijas Augsta Ienesīguma fonds
Septembrī fonda vērtība kritās galvenokārt dēļ ieguldījumiem reģiona eiroobligācijās. Fondā pārstāvēto URSA bank un Parex eiroobligāciju cenas septembrī kritās par attiecīgi 25% un 15%, ko izraisīja piespiedu pārdošanas eiroobligāciju tirgū likviditātes deficīta apstākļos, par ko runājām iepriekš. Pārējās obligācijas fonda vērtību būtiski neietekmēja, taču uzkrātie kupona ienākumi strādāja par labu ieguldītajiem. Septembra sākumā piedalījāmies atkārtotā SMS Laen obligāciju emisijā, kur tobrīd piedāvātā procentu likme 20%, mūsuprāt, pienācīgi kompensēja emitenta biznesa risku (privātpersonu kreditēšana). Septembrī dzēsās šī paša emitenta pagājušajā gadā izlaistās obligācijas. Fonda ienesīgums līdz dzēšanai jau pārsniedzis 20% līmeni, bet durācija nav mainījusies un saglabājās 1.4 gadu līmenī. Tuvākajos mēnešos plānojam daļēji izmantot NVS reģiona eiroobligāciju tirgus vājumu, lai izdevīgi izvietotu brīvos resursus, kamēr Baltijas tirgū parādīsies kādas jaunas vēsmas jauno emisiju jomā. Mūsuprāt, nākotnē uzņēmumiem arvien biežāk būs jāizskata obligāciju emisija kā alternatīva banku kredītiem.
GBP
RUB
USD
