Pašiem jāmaksā par kaimiņu parādiem

EM Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders biznesa pauda viedokli, ka naudu varēs atgūt, kad tā tiks piedzīta no parādniekiem, vai arī attiecīgā apmērā varēs samazināt pārvaldīšanas maksu.

Lūdz EM sniegt padomu par kādu konkrētu situāciju, kas varētu noderēt arī citiem līdzīgos apstākļos nonākušiem iedzīvotājiem. Kādas mājas Rīgā, Visvalža ielā, iemītnieks Uģis stāstīja, ka viņa mājai ar aptuveni 60 dzīvokļiem ir apmēram 4000 latu parāds par siltumu, kā dēļ AS "Rīgas siltums" nepieslēdz apkuri.

Apsaimniekotājs apzinīgajiem maksātājiem piedāvājot pašiem vērsties tiesā pret nemaksātājiem vai arī savākt naudu parāda segšanai.

Jācieš lielam skaitam iedzīvotāju

Uģis pauda neizpratni, kāpēc nelielas daļas parādnieku dēļ jācieš lielam skaitam iedzīvotāju.

Auders savukārt pavēstīja, ka šo jomu regulē Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, saskaņā ar kuru mājas pārvaldīšana, tajā skaitā apkures nodrošināšana, ir dzīvokļu īpašnieku pienākums. Tas savukārt nozīmē, ka viņiem pašiem jārūpējas, lai viņiem būtu apkure.

Praksē parasti dzīvokļu īpašnieki izvēloties maksāt pārvaldniekam, lai ir kāds, kas noslēdz līgumu ar "Rīgas siltumu", tiesājas ar parādniekiem utt. Pēc Audera teiktā, pārvaldnieks ir tikai dzīvokļu īpašnieku ērtības labad, un nav tā, ka viņam jābūt obligāti.

Komentējot Uģa teikto, ka apsaimniekotājs mudina pašus maksājošos dzīvokļu īpašniekus vērsties tiesā pret nemaksātājiem, Auders teica, ka tā var būt, ja pārvaldniekam noslēgtajā līgumā nav paredzētas tiesības vērsties pret nemaksātājiem vai arī tam nav paredzēti līdzekļi.

Viņš norādīja, ka iedzīvotājiem no saviem līdzekļiem caur pārvaldīšanas maksu jāmaksā pārvaldniekam, lai viņš vēršas pret nemaksātājiem.

"Pārvaldniekam ir tikai tie līdzekļi, kurus viņam maksā dzīvokļa īpašnieki," piebilda EM pārstāvis.

Māja aizies postā, ja paši naudu nesavāks

Uz jautājumu, ko godprātīgajiem iedzīvotājiem darīt tagad, kad jāsākas apkures sezonai, Auders ieteica novirzīt parādu segšanai uzkrājumus, kas domāti mājas remontiem. "Citādi māja aizies postā un vairs nebūs ko remontēt," teica EM pārstāvis. Ja nav uzkrājumu, iedzīvotāji varot savākt naudu un saņemt to atpakaļ, kad nauda tiks piedzīta tiesas ceļā.

Vaicāts par pārvaldnieka maiņu, Auders norādīja, ka process atkarīgs no līgumā paredzētā. Līgumā jābūt noteiktam, pēc cik ilga laika var mainīt pārvaldnieku. Lai to izdarītu, īpašniekiem jāsanāk kopā un jāvienojas rakstveidā par pārvaldnieka maiņu. Tiesa, ja nav izveidoti dzīvokļa īpašumi, visi lēmumi jāpieņem vienbalsīgi. Citos gadījumos nepieciešama 50% plus viens īpašnieku vienošanās.

EM sagatavojusi priekšlikumus parādu risināšanai

Kā ziņots, EM plāno drīzumā iesniegt valdībai ziņojumu ar priekšlikumiem komunālo pakalpojumu parādu problēmas risināšanai.

Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, pēc ministrijas speciālistu domām, jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu savlaicīgi veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt, lai sekmētu esošo parādu piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.