Viņš pastāstīja, ka tūlītējs gāzes piegādes cenu samazinājums, visticamāk, nav gaidāms un tādējādi arī LG tarifu tūlītējs kritums nav gaidāms. "Man nav tiešām pārliecinošas cerības, ka tas [tarifu samazinājums] varētu būt tūliņ pat - oktobrī vai novembrī, kad sāksies apkures sezona, bet tā [gāzes piegādes] cena mainās atbilstoši līgumam reizi pusgadā. Tātad - nākamais cenas pārskatīšanas brīdis ir 1.janvāris, kad tiešām ir tie grūtākie, smagākie, aukstākie ziemas mēneši. Mans mērķis ir uz 1.janvāri panākt cenu samazinājumu," viņš teica.

Kampars atzina, ka sarunā ar Dāvi vēlējies uzzināt pamatojumu iepriekš izskanējušai informācijai, ka varētu samazināties dabasgāzes cenas. "Galvenais, ko es gribēju uzzināt, ir LG kā otras līgumslēdzējas puses šā brīža pamatojums tiem izteikumiem, ko Dāvja kungs minēja, ka tur kaut kas ir jau sarunāts," viņš paskaidroja.

Dāvis ministram klāstījis, ka LG pašlaik cenšas samazināt gāzes piegādes cenu, lai spētu samazināt arī dabasgāzes tarifus Latvijā. "Pēc Dāvja kunga teiktā, tas ir mēģinājums, nemainot sistēmu ilgtermiņā, uz kaut kādu laiku ietekmēt gāzes cenu pozitīvā virzienā Latvijai. Tas, ko es savukārt daru, un tas, ko mēs uzskatām par pareizu, ir sistēmiska gāzes piegādes cenas noteikšanas maiņa," uzsvēra Kampars un piebilda, ka Ekonomikas ministrijai (EM) ir vairāki konkrēti piedāvājumi "Gazprom" vadībai.

Kampars arī pauda cerību, ka abi paralēlie procesi - LG darbības un EM aktivitātes - rezultēsies ar kopēju panākumu.

Viņš norādīja - lai arī LG un "Gazprom" ir privātas kompānijas, EM ar savām darbībām to var mēģināt ietekmēt. ""Gazprom" labi saprot, ka viņiem šeit [Latvijā] ir monopolsituācija, savukārt EM tiešā veidā ir atbildīga par pārējo - gan par elektrības cenu, kas top no gāzes, gan par siltumu šajā grūtajā situācijā un visu pārējo. Līdz ar to parasti šie līgumi, kas it kā skaitās divpusēji, tomēr tiek ietekmēti arī ar politiskiem lēmumiem," sacīja Kampars.

Ministrs atzina, ka pašlaik gan esot pāragri minēt konkrētus skaitļus, par cik gāzes tarifi varētu samazināties. ""Gazprom" savās interesēs grib noturēt [gāzes cenu] esošo augstumu, bet tajā pašā laikā viņi labi saprot, ka Latvijas cilvēku pirktspēja un maksātspēja šajā konkrētajā situācijā ir krietni par zemu, lai maksātu šādu summu par gāzi, tāpēc mēs šo situāciju varam izmantot," klāstīja Kampars.

Jau vēstīts, ka augusta vidū Dāvis informēja, ka sarunas ar Latvijas galveno dabasgāzes piegādātāju "Gazprom" patlaban jau ir ļoti tuvu pozitīvam rezultātam, proti, gāzes cenu samazinājumam. "Process ir aizgājis ļoti tālu," uzsvēra Dāvis un piebilda, ka konceptuāla vienošanās par gāzes cenas samazinājumu jau panākta.

Savukārt Lietuvas laikraksts "Lietuvos žinios", atsaucoties uz Krievijas vēstnieku Lietuvā Vladimiru Čhikvadzi, informēja, ka "Gazprom" neplāno pārskatīt Baltijas valstīm piegādātās gāzes cenas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, "Gazprom" vadība pašlaik nevēlas pārskatīt ar Lietuvu, Latviju un Igauniju noslēgtos ilgtermiņa līgumus, līdzīgi kā tas tika darīts ar citām Eiropas valstīm. Maza energoresursu apmēra piegādāšana Baltijas valstīm par zemu cenu "Gazprom" nav finansiāli izdevīga.

Tāpat ziņots, ka jūlija sākumā Kampars tikšanās laikā ar "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieku Valēriju Golubevu vienojās par sarunu sākšanu, kurās Latvijas puse līdz gada beigām cer panākt dabasgāzes cenu veidošanas mehānisma maiņu pret izdevīgākiem nosacījumiem.

Saskaņā ar EM aprēķiniem Krievijas uzņēmuma palielinātā dabasgāzes iepirkuma cena par 38% dabasgāzes tarifu var palielināt par 15-30%.

EM atgādināja, ka jau kopš 2009.gada otrās puses tiek aktīvi strādāts pie tā, lai tiktu pārslēgti attiecīgie līgumi ar "Gazprom". Pērnā gada nogalē notika ekonomikas ministra sarunas gan ar "Gazprom" pārstāvniecības Latvijā, gan Krievijas vēstniecības vadību par dabasgāzes piegādes līgumu maiņu. Šis jautājums tika pārrunāts arī Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas Ekonomisko jautājumu darba grupas sēdē šogad 29.aprīlī, kā dēļ pēc Latvijas puses ierosinājuma sēdes protokolā tika iekļauts aicinājums gāzes kompānijām izskatīt dabasgāzes piegādes jautājumus 2011.gadā.

Šo jautājumu ministrija pārrunājusi arī ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kas pavasarī nosūtīja LG vēstuli ar aicinājumu sākt sarunas ar dabasgāzes piegādātājiem par gāzes iepirkuma cenas piesaistes formulas pārskatīšanu, lai samazinātu tās atkarību no naftas produktu cenu svārstībām, atspoguļojot faktisko stāvokli un konkurences līmeni Eiropas dabasgāzes tirgū.

Ministrijas pārstāvji arī piebilda, ka Latvijai nav līgumattiecību ar Krieviju par dabasgāzes piegādi, šādas līgumattiecības pastāv starp "Gazprom", "Itera Latvija" un LG. Līdz ar to ne EM, ne valdība tiešā veidā nevar ierosināt līgumu izmaiņas, jo nav šo līgumu dalībnieces.

Pērn LG auditētais apgrozījums veidoja 329,705 miljonus latu, bet kompānijas peļņa bija 19,165 miljoni latu.

LG nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu, sadali un realizāciju. LG akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga". Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International", "Gazprom" un "Itera Latvija".