Kreditēšanas tirgus soli pa solim atdzīvosies. Baņķieri, norādot, ka jau patlaban ir dots zemais starts agresīvākai kreditēšanai, prognozē aktīvāku cīņu par klientiem. Vienlaikus banku pārstāvji vērš uzmanību, ka kreditēšanu ietekmēs cilvēku ienākumi un valsts turpmākā attīstība.
Runājot par agresīvāku kreditēšanu, "Swedbank" valdes locekle Oksana Sivokobiļska intervijā portālam TVNET sacīja: “Es teiktu tā – tas zemais starts jau ir dots. (..) Tagad bankas ir atguvušās no lielajiem zaudējumiem, no tā dramatiskā nemaksātāju pieauguma un visiem šiem krīzes efektiem.”
Oksana Sivokobiļska. Foto: LETA
Taču desmit gadu laikā tas ir iespējams, bet tas būs atkarīgs no ekonomikas kopējās attīstības: “Viss ir atkarīgs no tā, cik mēs spēsim savu ekonomiku padarīt konkurētspējīgu. Un konkurētspējīga tā kļūst nevis brīnuma dēļ, bet gan visu mūsu darbību rezultātā.”
Agresīvāka, aktīvāka kreditēšana būs cīņa par klientu. Tas ir iznākums jebkurai konkurencei.
“Latvijā ir pārāk daudz banku tik mazam iedzīvotāju skaitam – nepilnam miljonam ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Latvijā pat lielu universālu banku ir diezgan daudz. Ir daudz to banku, kuras grib apkalpot vietējās privātpersonas – tādas ir vismaz piecas," Sivokobiļska atgādināja.
Valsts loma kreditēšanā
“Tik daudz banku uz tik maza iedzīvotāju skaita vienmēr izraisa ļoti aktīvu, agresīvu konkurenci. To mēs esam jau piedzīvojuši. Aktīvā un agresīvā kreditēšana 2006.-2008.gadā pamatā bija saistīta tieši ar konkurenci. Katrs gribēja sev iegūt klientu.”
“Tajā brīdī ar valsts regulējumu bija nokavēts, bet konkurences cīņā neviens labprātīgi neizstājās. Tas nozīmēja – pieteikt beigas savam biznesam. Tādēļ nepieciešama valsts funkcija – kad konkurence kļūst pārāk aktīva, vajag sākt ieviest kaut kādus regulējošos mehānismus.”
Agnese Strazda. Foto: LETA
"Neskatoties uz piedzīvoto ekonomikas lejupslīdi un nupat vērojamajiem ekonomikas atlabšanas pirmajiem pozitīvajiem signāliem, noteikta sabiedrības daļa, izmantojot nekustamā īpašuma cenu kritumu un realizējot iepriekš atliktos mājokļu remontēšanas, maiņas vai iegādes plānus, realizē šīs ieceres tagad."
Rasmuss Pētersons. Foto: LETA
Banka novērojusi, ka aktivitāte, lai arī zema, tomēr pakāpeniski palielinās. "Sagaidām, ka gada otrajā pusē Latvijas banku sektora mājokļu kredītportfelis turpinās samazināties un, visticamāk, šī tendence turpināsies arī 2011. gadā.
Bankām lieli zaudējumi
Portāls TVNET jau vēstījis, ka šogad septiņos mēnešus ar peļņu strādāja astoņas Latvijas bankas un divas ārvalstu banku filiāles, kopā nopelnot 7,1 miljonu latu, tomēr banku sektora kopējie zaudējumi jūlija beigās sasniedza 312,8 miljonus latu.
Banku sektoram zaudējumus galvenokārt radījuši uzkrājumi nedrošiem kredītiem.
GBP
RUB
USD
