"Lattelecom", kas realizē Latvijas pāreju no analogās uz virszemes ciparu TV apraidi, ir gatavs maznodrošinātos apgādāt ar bezmaksas dekoderiem, kā arī samazināt apraides izmaksas Latvijas nacionālajiem televīzijas kanāliem, ja valsts pagarinātu uzņēmumam piešķirto radiofrekvenču lietošanas termiņu līdz 2018. gada beigām, Financenet informēja uzņēmumā.
(Ziņa papildināta ar Satiksmes ministra padomnieces Ingas Spriņķes komentāru)
Šādu priekšlikumu uzņēmums šodien ir nosūtījis Satiksmes ministrijai, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Ministru kabinetam.
"Lattelecom" varētu atļauties subsidēt dekoderus 70 000 maznodrošināto, kā arī par 25% samazināt apraides izmaksas raidorganizācijām, teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.
Pašreizējā biznesa modelī, ko apstiprinājuši uzņēmuma akcionāri un kas paredz "Lattelecom" ieguldījumus atpelnīt piecu gadu laikā, tas nav iespējams, taču, pagarinot termiņu, kurā uzņēmumam ir tiesības izmantot radiofrekvences un pelnīt no maksas kanālu abonēšanas, "Lattelecom" var atļauties gan dalīt mazturīgajiem bezmaksas dekoderus, gan arī samazināt televīzijas kanālu apraides izmaksas, uzsver uzņēmums.
"Lattelecom" varētu sponsorēt dekoderus trūcīgajiem
TVNET jautā: Vai piesakoties konkursā par apraides nodrošināšanu, uzņēmumam "Lattelecom" bija zināms, ka ātrāk par pieciem gadiem neizdosies atpelnīt ieguldīto?
Atbild: Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe
"Protams, ka tas viss bija zināms jau iepriekš. Termiņš pieci gadi bija konkursa nosacījumos. Jauno "Lattelecom" vēstuli mēs vēl oficiāli neesam saņēmuši – esam tikai redzējuši to publiski.
Ir divas lietas. Pirmkārt – tas nav nekas jauns. "Lattelecom" jau vairākkārt runā par iespēju pagarināt termiņu. Otra lieta ir tāda, ka Satiksmes ministrija, saņemot šo vēstuli, lūgs Tieslietu ministrijai vai Valsts kancelejai sniegt savu atzinumu par juridiskām iespējām veikt šādas izmaiņas jau notikušā konkursā.
Kad šādu informāciju būsim saņēmuši, tā atbilde būs pilnvērtīga. Šobrīd tas liekas juridiski neiespējami, jo konkurss jau ir noticis. Šeit jautājums ir nevis par "gribam vai negribam, varam vai nevaram", bet gan juridiskajām iespējām.
Ir bijuši minējumi, ka naudu dekoderiem varētu rast no Latvijas valsts radio televīzijas centra uzkrātās naudas, ir bijuši minējumi, ka subsīdijas varētu ņemt no paša "Lattelecom" nākamā gada dividendēm. Jautājums ir par to, vai Saeima principiāli ir gatava piešķirt naudu šādām subsīdijām."
