Kopējais bankas noguldītāju skaits ir vairāk nekā 240 000.

"Lai gan bankā ir veikti pasākumi, lai stabilizētu bankas darbību un nodrošinātu likumā noteikto normatīvo prasību ievērošanu, tomēr "Parex bankas" rīcībā nav pietiekami likvīdo resursu, lai varētu patstāvīgi bez papildus valsts atbalsta veikt finanšu operācijas pilnā apmērā," nepieciešamību saglabāt ierobežojumus bankas darbībā skaidroja Dravniece.

Noteikto ierobežojumu atcelšana būšot iespējama tikai tad, kad FKTK būs pārliecība par bankas spēju ilgtermiņā nodrošināt stabilu noguldījumu bāzi.

Patlaban bankai ir atļauts veikt debeta operācijas, tostarp ar internetbanku, bankomātiem un skaidrā naudā, bankas klientiem, uz kuru attiecas ierobežojumi fiziskām personām ne vairāk kā 35 000 latu apmērā kalendārajā mēnesī.

Bankai noteikts aizliegums veikt debeta operācijas klientiem juridiskām personām, ja šīs operācijas nav paredzētas saimnieciskās darbības veikšanai. Izņēmums ir valsts un pašvaldību iestādes un valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Savukārt minētajām operācijām saimnieciskās darbības veikšanai juridiskām personām ir noteikti šādi ierobežojumi - 35 000 latu (ar darbinieku skaitu līdz 10) un 350 000 latu (ar darbinieku skaitu no 11 līdz 250) kalendārajā mēnesī.

Uzņēmumu noguldījumu palielinājumiem pēc pagājušā gada 8.jūnija netiek veikta saimnieciskās darbības kontrole un nav debeta operāciju ierobežojumu. Ierobežojumi attiecas uz tiem noguldījumiem, kas atradās bankā līdz 2008.gada 1.decembrim.

"Parex bankai" saskaņā ar 2009.gada 13.novembra FKTK lēmumu ir noteikts saistību izpildes ierobežojumu termiņš līdz šā gada 30.jūnijam, taču FKTK var lemt par ierobežojumu termiņa pagarināšanu.

LETA jau ziņoja, ka, valstij pārņemot "Parex banku", pret ierobežojumu uzlikšanu, kas novērstu naudas aizplūšanu no bankas, bija Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais slepenais protokols par 2008.gada 8.novembra slēgtajā Ministru kabineta sēdē lemto par "Parex bankas" pārņemšanu.

Kā liecina valdības sēdes protokols, Rimšēvičs toreiz norādījis, ka būtu vislielākā aplamība Ministru kabinetam lemt par ierobežojumiem un tad par bankas iegādi. "Ierobežojumu rezultātā noguldītos līdzekļus varēs dabūt tikai valsts un pašvaldības, bet ne cilvēki. Jābūt tīram variantam - vienādi, jo sadalīt nav reāli," norādījis LB prezidents.

Kā liecina protokols, tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piekritis LB prezidentam.

Saskaņā ar protokolu atbalstu bankas pārņemšanai paudušas visas valdībā esošās partijas un Godmanis.

Jau ziņots, ka prokuratūra kriminālprocesu saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas amatpersonas, gatavojot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu "Parex bankai" un bankas pārņemšanā, sākusi 2009.gada 16.oktobrī.

Kriminālprocess sākts pēc vairāku fizisku un juridisku personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem, kā arī ņemot vērā Valsts kontroles atzinumu. Kriminālprocess pagaidām sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā.

Kā ziņots, 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt "Parex banku" un par diviem latiem iegādājās bankas kontrolpaketi.

Valsts kontrole iepriekš secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Savukārt Godmanis uzsvēris, ka bankas pārņemšana bija vienīgā iespēja, lai neradītu vēl lielākas problēmas visai Latvijas finanšu sistēmai.