Konkurences padomes locekļu skaitu ir iecerēts samazināt no pieciem uz trim, liecina Ministru kabineta ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļautie Konkurences likuma grozījumi.
Patlaban Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un četri padomes locekļi, bet ar grozījumiem likumā locekļu skaitu plānots samazināt gandrīz par pusi, saglabājot padomes priekšsēdētāja un divu padomes locekļu amatus.
Samazinot locekļu skaitu, Konkurences padome lēmumu varēs pieņemt, ja par to nobalsos ne mazāk kā divi padomes locekļi līdzšinējo trīs vietā.
Kā norādīts dokumenta anotācijā, grozījumi Konkurences likumā sagatavoti, lai nodrošinātu līdzsvaru starp iestādes vadošā personāla un darbinieku skaitu, ņemot vērā iespējamo finansējuma samazinājumu.
Tiek norādīts: lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem padomes locekļiem, dodot tiem iespēju kandidēt uz padomes locekļu amatu, ir jāveido jauna padome, kandidātus izvēloties konkursa kārtībā.
Esošo padomes locekļu pilnvaras ir spēkā ilgāk par likumprojektā noteikto jaunās padomes spēkā stāšanās datumu, tādēļ jārēķinās ar pabalstiem, saistītiem ar padomes locekļu atlaišanu.
Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka 2010.gadā ietaupījums valsts budžetā no divu padomes locekļu skaita samazinājuma būtu 32 760 lati, kā arī vēl saimnieciskie izdevumi samazinātos 1666 latu apmērā.
Lai izmaksātu atlaišanas pabalstu visiem pieciem Konkurences padomes locekļiem, būtu nepieciešami 8312 lati, kas nozīmē, ka kopējais ietaupījums, ko sniegtu locekļu skaita samazinājums, 2010.gadā būtu 26 114 lati.
Savukārt 2011. un 2012.gadā budžetā tiktu ietaupīti 41 316 lati.
Plānots, ka jaunā padome darbu sāks 2010.gada martā. Šāds datums noteikts, lai padomes locekļi tiktu laikus brīdināti par atlaišanu un jaunos padomes locekļu kandidātus varētu izvirzīt konkursa kārtībā.
Ekonomikas ministrija gan norāda, ka samazināts padomes sastāvs negatīvi ietekmēs lēmuma pieņemšanas procesu neparedzētos gadījumos, piemēram, kad kāds no tās locekļiem slimības dēļ nevar pildīt darba pienākumus un pārējiem padomes locekļiem ir atšķirīgs viedoklis, kā dēļ lēmuma pieņemšana var kavēties, vai arī lēmums vispār var netikt pieņemts, piemēram, apvienošanās lietās lēmuma nesaņemšana 45 dienu laikā no apvienošanās ziņojuma iesniegšanas nozīmē, ka attiecīgā apvienošanās ir atļauta.
Tomēr koleģiālu lēmuma pieņemšanas procedūru nepieciešams saglabāt, lai nodrošinātu nepieciešamo objektīvu lēmumu pieņemšanu, jo, paredzot tikai vienpersonisku lēmuma pieņemšanu, ciestu lēmumu kvalitāte, jo nebūtu iespējams viedokļu plurālisms, kā rezultātā tiek nodrošināts, ka attiecīgā lēmuma ietekme uz konkurenci tiek izvērtēta maksimāli plaši.
Kā ziņots, šodien plkst.10 sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai izskatītu nākamā gada valsts budžetu pavadošos likumprojektus.
Nākamā gada valsts budžetu Saeimā plānots iesniegt 28.oktobrī.