"Man ļoti nepatīk dzīvot kārtējās kataklizmas gaidās. Neredzu nekā bīstama zināmā lokālā tirgus stagnācijā vienā vai otrā reģionā. Ja uzbūvēt ēku izmaksā dārgāk nekā to pēc tam var pārdot - tad tā jau ir recesija. Ja kļūst neizdevīgi būvēt, tad sākas ķēdes reakcija, apstājas būvnieki, būvmateriālu ražotāji, piegādātāji un tā tālāk," sacīja Kuļikovs.

Viņš piebilda, ka par to, lai būvēt būtu izdevīgi, ir jādomā par to, kas tiek būvēts, cik dārgi tas tiek būvēts. "Iepriekš tika sabūvēts liels daudzums dzīvojamo ēku, pieprasījums pēc kurām nav visai liels, jo ēkās bija nepareizs plānojums, nepareizas cenas, nepareizas atrašanās vietas. Tika būvēts pārāk dārgi, un ne tas, ko vajag," uzsvēra Kuļikovs.

Patlaban tas viss ir balasts, kas traucē gan bankām finansēt dzīvojamo ēku būvniecību, gan attīstītājiem, kuriem tie ir nelikvīdi īpašumi. Tā ir pazaudēta nauda, uzskata Kuļikovs.

"Tie, kas pieļāva kļūdas, tie krīzi nepārdzīvoja vai arī patlaban ir visai bēdīgā situācijā un neko jaunu nevar iesākt. Pēc to attīstītāju produktiem, kas krīzes laikā spēja piedāvāt interesantus projektus par labām cenām, ir labs pieprasījums, jo tirgū nauda ir, cilvēki īpašumus pērk, un attīstītājs var turpināt veiksmīgi strādāt. Tāpat ir ar bankām - tās, kurām ir visvairāk pārņemto neveiksmīgo projektu, tās visnegribīgāk finansē jauno būvniecību," sacīja Kuļikovs.

Ja notiks ievērojami makroekonomiski satricinājumi, nekustamo īpašumu tirgus nebūs pasargāts, jo nauda, kas nonāk nekustamo īpašumu tirgū, ir ļoti cieši saistīta ar pārējiem makroekonomiskajiem faktoriem, piebilda Kuļikovs.