Viņš klāstīja, ka dzīvo 24 dzīvokļu mājā, kuras iedzīvotāji ir apvienojušies kooperatīvā un pilnvarojuši apsaimniekotāju. "Mēs nosakām viņa darba pienākumus, kopsapulcē liekot vai nu palielināt, vai samazināt nama ekspluatācijas izdevumus. Mēs dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē risinām arī dažādus nemaksātāju jautājumus. Saucam nemaksātājus vārdos, saucam summas, ko tie parādā, un risinām visus jautājumus," pastāstīja Talcis un atzina, ka tā gan ir tikai viena māja no daudzām Rīgas daudzdzīvokļu mājām.

"Manuprāt, dzīvokļu īpašniekiem ir cītīgāk jāizlasa abi iepriekš nosauktie likumi un beidzot jāsāk rīkoties, dibinot vai nu dzīvokļu īpašnieku biedrības, vai kooperatīvus. Šīs problēmas jārisina dzīvokļu īpašniekiem, tostarp diktējot savas prasības apsaimniekotājam," uzsvēra RS vadītājs.

RS atbildība beidzas līdz ar māju

Talcis arī vērsa uzmanību uz to, ka RS piegādā siltumenerģiju tikai līdz konkrētajai ēkai, bet vēlāk šī enerģija tiek pārvērsta komunālajā pakalpojumā – apkurē un karstajā ūdenī. "Tālāk iedzīvotājs siltumenerģiju kā tiešu pakalpojumu nesaņem, bet saņem karsto ūdeni un apkuri. Līdz ar to RS atbildība beidzas līdz ar māju. Es domāju, ka tas ir normāli, jo tālākais pakalpojums, ko saņem gala patērētājs, ir karstais ūdens un apkure. Šos pakalpojumus viņi nodrošina paši – dzīvokļu īpašnieku kopums, kas šiem mērķiem parasti pieņem vai nu apsaimniekotāju, vai arī paši var atbildēt par konkrēto mājas siltuma mezglu," viņš sacīja.

Runājot par siltuma skaitītājiem jeb alokatoriem, kurus var uzstādīt katrā dzīvoklī, Talcis atzina, ka tādā gadījumā siltuma patēriņš būs uzskaitīts daudz precīzāk un arī katra iedzīvotāja rēķini būtu daudz precīzāki. Vienlaikus viņš piebilda, ka apkure lielā mērā ir sociāls produkts – par to atbild visi nama iedzīvotāji.

"Mēs nevaram apkuri iedot tikai vienam nama iedzīvotājam, to nedodot citiem. Pat ja mēs apkuri padotu katram daudzdzīvokļu nama dzīvoklim atsevišķi un kādam nemaksātājam nolemtu atvienot apkuri, reāli šis nemaksātājs caur nama sienām siltumu saņemtu no pārējiem dzīvokļiem, bet par siltumu maksātu viņa kaimiņi," klāstīja Talcis.

Arī gāzes rēķinus mēs sadalīt

Arī mājās, kur iedzīvotāji izmanto autonomās apkures gāzes katlus, vērojama tā pati situācija – ja viens dzīvoklis tiek apkurināts, bet viņam blakus esošais ne, pirmais dzīvoklis par gāzi maksās nosacīti lielākus rēķinus, jo gribot, negribot siltums tiek nodots caur mājas iekšējām sienām, viņš paskaidroja un atzina, ka liela daļa cilvēku to pat īsti neapzinās.

Talcis sacīja, ka katrā dzīvoklī iespējams uzstādīt gan savu autonomo gāzes katlu, gan arī siltuma mezglu. "Tomēr par šādām apkures infrastruktūras izmaiņām ir jāvienojas visiem konkrētā daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, jo pieejamie risinājumi pasaulē ir dažādi. Tomēr lēmums par katra nama apkures sistēmas pārbūvi ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem. Tiesa, šis risinājums ir pietiekami dārgs, lai arī iespējams," viņš minēja.