Pirms sakāt, ka labprāt neatteiktos no elektriskās plītiņas, ja LG šefs būtu runājis nopietni, – pastāstīšu, kāpēc tas nav ekonomiski izdevīgi:

Adriana Dāvja sapnis par ideālo patērētāju

Šāds patērētājs lieto tikai elektrisko plīti, elektriskos sildītājus un izmanto elektrisko apkuri, bet neizmanto nekādu atjaunojamās enerģijas ieguves veidu - toties maksā grandiozu naudu par elektrības patēriņu. “Ko te muļķoties ar to zaļo enerģiju un ieguldīt tajā tik daudz naudas” (Adrians Dāvis, DB, 2009.gada 13.novembris).

Kāds šeit sakars ar elektrību? LG citam enerģētikas monopolistam - valsts uzņēmumam Latvenergo piegādā 500 miljonus kubikmetru gāzes gadā, kas savukārt no tās ražo elektroenerģiju, nesot garantētu un fantastisku peļņu LG. Tas ir vienīgais iemesls, kādēļ gāzes Dāvis vēlētos dāvināt elektriskās plītis un beigt čakarēties ar individuālajiem gāzes lietotājiem. Aplams ir priekšstats, ka šādai rīcībai ir citi motīvi.

Dabasgāzes tirgus Latvijā ir mākslīgi radīts un uzturēts

LG vadītājs Dāvis labi apzinās, ka šādiem izteikumiem nesekos nekāda rīcība no Regulatora (SPRK) vai valdības un Saeimas puses. Jo nav noslēpums, ka dabasgāzes tirgus Latvijā ir mākslīgi radīts tikai vienam spēlētājam – Latvijas Gāzei. Šī tirgus situācija uzņēmumam un tā akcionāriem garantē fantastisku peļņu. Lai vismaz vēl 5-10 gadus situācija nemainītos, Saeima pērn ārkārtas sēdē atlika dabasgāzes tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2014.gadam.

Nepamatoti ir arī dažu deputātu un nozares pārstāvju apgalvojumi, ka Latvijas dabasgāzes tirgus nav interesants potenciālajiem investoriem. Bet, protams, slēgts tirgus nevienu neinteresē. Kamēr netiks radīti apstākļi, ka Saeimas krēslos sēdošo lielo enerģētikas kompāniju lobijiem-deputātiem nebūs tiesības slepenās tikšanās reizēs lemt par atbalstu kādam konkrētai enerģētikas monopoluzņēmumam.

Ekonomikas ministrs bezspēcīgs vai pakļaujas varas partiju konjunktūrai?

Loģiski būtu vērsties pie ekonomikas ministra Kampara kunga ar jautājumu, kādēļ dabasgāzes tirgus liberalizācija Latvijā tika atlikta līdz 2014.gadam. Pamatots jautājums, tomēr der zināt, ka tieši Ekonomikas ministrijas pērn sagatavotajā dokumentā par Enerģētikas likuma 42.panta stāšanos spēkā tika minēts – ja jautājums netiks steidzami skatīts Saeimā, AS Latvijas Gāze var sākt tiesvedību pret valsti. Par pamatu ņemot akciju pirkšanas-pārdošanas līgumu, kas LG piešķir tiesības veikt dabasgāzes uzglabāšanu, transportēšanu, sadali un realizāciju.

Enerģētikas likuma 42.pants nosaka, ka visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, kā arī galalietotājam, kuram ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. Vienkāršiem vārdiem runājot - 42.panta formulējums skaidri norāda iemeslu, kādēļ Saeima atkal atlika šī panta spēkā stāšanās datumu līdz 2014.gada 4.aprīlim. Starp citu, pirmo reizi minētais jautājums tika skatīts 2005.gadā, kad Saeima izlēma to atlikt līdz 2010.gadam...

LG pamatojums gāzes cenu celšanai par 30% ir blefs?

Ir dažas neskaidrības starp Latvijas Gāzes vadītāja Adriana Dāvja teikto un Krievijas gāzes giganta “Gazprom” biroja vadītāja Latvijā Jevgēņija Roldugina sacīto. Pēdējais 8.janvāra Dienas Biznesam stāsta: "Pieaugums (gāzes cenām – aut.) vairs nebūs 30% vai 40% apmērā. Runa ir par 10% līdz 15%. Precīzi vēl nevaru pateikt."

LG šefam Adrianam Dāvim ir kardināli cits viedoklis: “Kad būs beigusies apkures sezona un sāksies gāzes padeve pa cauruļvadu, tad mēs maksāsim to cenu, kāda reāli ir tajā laikā Eiropā." Konkrēts sadārdzinājuma apjoms neesot zināms, taču vidēji tas būšot vismaz 30% salīdzinājumā ar tagadējo tarifu, uzskata LG vadītājs.

Tikpat maldinošs liekas Adriana Dāvja apgalvojums, ka naftas produktu cenas pasaulē ir cēlušās, kas arī esot iemesls gāzes cenu pieaugumam. Labrīt, naftas produktu cenas 2008.gada sākumā bija tuvu divas reizes lielākas – ap 150 dolāriem par barelu. Tagad barela cena ir ap 80 ASV dolāriem. LG vadītāja izteikumi par globālās krīzes beigām, kas var atgriezt vecās cenas (lasi - 150 dolārus par barelu), ir ne tikai mulsinošs, bet pat destruktīvs un dezinformējošs.

Līdzīgi kā mūsu nekustamo īpašumu tirgoņu apgalvojumi, ka nozares tirgus lēnām atdzīvojas. Kaut vai piemērs no skandināvu kaimiņiem - Zviedrijas nekustamo īpašumu cenu bums sasniedza apogeju 90-ajā. Pēc nepilniem 20 gadiem Zviedrijas nekustamo īpašumu tirgus cenas ir sasniegušas tikai pusi no cenas 1990.gadā.

SPRK nevēlas vai nevar mainīt pastāvošo kārtību

Ievērības cienīgs fakts, lai arī tieši nesaistīts ar darba pienākumiem ir fakts, ka Sabiedrisko Pakalpojumu Regulēšanas Komisijas (SPRK) vadītāja Andrējeva ievēlēšanu savā amatā 2005.gadā atzīmējusi ar LG vadītāju Adrianu Dāvi "Slāvu restorānā". 2008.gada 15.septembrī Nekā personīga ziņoja, ka viņu rīcība esot fotogrāfijas, kurās redzamas abas minētās personas neformālā gaisotnē pie šnabja un vīna glāzēm...

Informācijai:

Dabasgāzes tirgū Latvijā darbojas tikai viens spēlētājs – Latvijas valsts atbalstīts monopolists - Latvijas Gāze. Uzņēmuma akcionāri ir Gazprom (34%), Vācijas "E.ON Ruhrgas International AG" (47%), SIA "ITERA Latvija" (16%) un mazie akcionāri (virs 2%).